netīšām sanāca ar Renci sarunāt, ka iedzeram pa aliņam, nu 2, jo man 4paka bij. tā nu tas beidzās ar to, ka viņam iedegās tīģeris un man pulsēja galva. atkal jau alsu aura parādās, kad es šajā istabā dzeru ar kādu. pēc knapi viena aliņa acis jau paliek lipīgas un nevar saprast, kas manā "pagrabā/pazemē" norisinās. pagrabs/pazeme jo te ir tik atvēsinoši, ja ienāk no balkona. smieklīgi kubiciņi tajā Wolf creek. filma ir pilnīgs mēsls, jūtamies vīlušies, bet labi vismaz, ka aliņš bija :D

ftdievfgtdez!!!

iepriekšējais ieraksts tapa jēgas pārmīzienā, kad pc atteicās rakstīt to, ko es lieku. spiedu vienkārši vienu vurtu pēc kārtas, bet uzrakstījās visi citi, tik ne tas. nezinu kas par sūdu, bet pc šodien mani nemīl nemaz :D arī vuze nopisās, vispār neko novilkt nevar, tāpat kā iekš dc un visur citur
ārā varavīksne, lai gan lietus nav bijis, sutīgs gaiss un caurvējš

..un tad Tu skaties savās dīvainās nokrāsas debesīs un redzi divas skaistas un krāsainas varavīksnes, un domā, kur tās varētu sākties vai begties, domā par rūķiem, troļļiem un elfiem, par zelta podiem un četrlapu āboliņa pļavām, kurās rītos rotājas rasa, pa dienu lidinās raibi taureņi un vakaros sarunājas mazas fejas. Tu domā, kā tas mākonis var būt tik ļoti piesātināts ar krāsām, tik ļoti mīksts, pūkains un debesis balstošs. Tu skaties kā vakara saule rotā tumšās koku galotnes, kuras ar saviem nelīdzenajiem robiem vēl jo vairāk papildina Tavu mākoņu pufīgās formas. bet tiklīdz Tev šķiet, ka skaistāk vairs nevar būt, sākas silts, maigs lietus, kas traucas Tavā sejā pa pilienam vien, līdz beidzot Tu esi viscaur slapja, vēlies nomest drēbes un sajust lietu pilnībā, ļaut saviem pietvīkušajiem vaigiem atdzist no dienas tveices, ļaut ķermenim beidzot uzelpot un justies pavisam brīvam, vienam, bet ne vientuļam..

* gribas te palikt un izbaudīt zili pelēkos padebešus un zeltaini netīro pusmēnesi