esmu atkal augšiņā. atkal jau ir rīts un atkal jau man kaut kas būtu jādara, lai es nebūtu savu laiku atkal velīgi izlietojusi.
šonakt sapņi kaut kādi jocīgi bija, visu laiku tramvajā braucu vai arī ar mašīnu un Cēsu ielas bija tukšas kaut kādas un nakts bija briesmoņiem pilna un vajadzēja bīties, bet vispār es sapnī braucu dzert, tā ka viss kārtībā.
vajadzētu iet mazgāt matus, jo vakar pārāk slinkums bij, bet šodien jau nekas nav mainījies. no vienas puses ceru, ka rīt nebūs ballīte skolā, jo nu tad man būtu takā jāiet, jo tā būtu par godu mūsu klasei, kā iesvētītajiem un tā, bet no otras puses es gribu būt mājās un vnk gulēt daudz stundas. varētu gulēt 13,5 h. uhh, tas būtu patīkami.
vēl man liekas, ka Justīnes ciba ir smagi drāzta [jāa, atkal jau šis vārds], bet nu tur viss ir 2008. gada decembris un vēl daži datumi. tgd nevaru saprast, kad esmu izteikusi ģeniālo domu graudu graudus, piemēram kā "Tas jau ir kā vilkt virsū prezi, tikai pretēji", kas biaj vienīgais viņas cibā. un es vēl vis kaut kur esmu takā pieminēta, un tad man ir smaidīgi. pieminiet mani dažādās situācijās [izņemot par vemšanu vai krākšanu vai raudāšanu sabiedriskā vietā]
ai bļe, gandrīz jau 5 un atkal es neko neesmu darījusi. pīs nigga!

man gan tagad būtu jāsāk mācīties, jo es visiem patiecu, ka eju prom, bet nu es eju porom - uz cibu!
šodiena galīgi haahaa, tiešām. vismaz pēcpusdiena/vakars noteikti [ (*) tikko man galīgi sajauca galvu sakot kaut ko par mētelīšu virinātājiem! ] karoč, taisos uz bungām. tā kā es daudz ēdu, nebija laiks patrennēties. 5min pirms iziešanas sāku taisīties. sataisos un raugu pēc bungu vālēm. še tev anniņ vasar`s svētki! ne sūda neatradu un vispār šokējos kā vienā istabā var pazust kaut kas tik ļoti ne-maziņš :D pietam, 5B nav joka lieta, ziniet. galīgi smējos, kad gāju uz autobusu, jo tas ir tizli, tā pazaudēt. gāju pa ielu un arī smaidīju un vsp liekas, ka labāk var trennēties spēlēt bungas, kad viņu nav, arī ar neesošām bungu vālēm. tad ir kaut kā saderīgāka sajūta un liekas, ka sanāk riktīgi labi. bet nu slikti man nesanāk, man tikai smadzenes dažreizi netiek līdz. kā šodien skolā - es gribu kaut ko teikt, bet viss, kas man sanāk ir - "eeemm, nuu, tas, bļe, ee, es neko nevaru patiekt. :/" bet nu pohuj! vēl kas liekas aktuāli ir tas, ka tagad visiem ir lauztas kājas vai izmežģītas rokas. vēl pat ziema nav sākusies, kamōn :D eju pa ielu un viens ar kruķiem, otrs ar kruķiem, trešais, ceturtais.. tā nu viņi lec. ta autobusā kāds ar kruķiem un tā. vispaŗ liekas, ka šonedēļ kādus 7 cilvēksu esmu ar kruķiem un kāju ģipsī redzējusi.
baba tgd man stāsta, kā man jāčurā :D:D akdies, es smejos. bet nu analīzēm vajag. jāa, es rīt uz poliklīniku ^___^ kruti, jūs tagad zināsiet šitādas lietas par mani. tad nu tā, ja jau dzīve ir čura, tad jums pareizi ir jāčurā [jādzīvo]. analīzēm nevar čurāt sākuma čuru un beigu čuru, jāčurā vidus čura. tas esot vispareizāk. saprotiet? prieks par jums :D
kas vēl bij..pēc bungām, kad es tur smējos daudz par to, ka esmu dumja un varu pazaudēt vāles [un arī burtnīcu pierakstiem es pasēju kaut kur. esmu tik foršiņa!] eju eju eju..te nu pēkšņi viens džeks ar zaķa austiņām un otrs kaut kādā yedi maskā vai nu kā to mazo zaļo no zvaigžņu kariem sauca, neatceros. un lēkā abi pa ielu. pārlec/pārskrien/pārtipina pāri ielai pie saviem "normālajiem" draugiem un kko saka - nu zaķīši, ejam tusēt? un tad visi salien mašīnā un vēl pasaka man čau un tad riktīgi sāk gāzēt un "yo pacani mi takije krutije blje" un tā manlieks :D
tas laikam pagaidām takā viss. varbūt sākšu mācīties un kaut ko vēl atcerēšos.