draugi neiet, es gribu uzspēlēt burbuļus pirms miega
Madaras prikols par pazaudēto un pēc tam atrasto, bet apvemto un sūdaino guļammaisu tiešām izdevās, bet es tāpat nebūtu bijusi baigi dusmīga, ja viņš pazustu, vnk būtu škrobe un visādas atmiņas ar to saistībā
it kā nāk miegs, bet it kā nē. gribas rakstīt daudz visu ko. Notepad'ā jau iesāku mazliet par vasaru, bet tiešām mazliet. pašai tagad un uzreiz gribas, lai viss būtu uzrakstīts un būtu jauki pārlasīt un atcerēties. bet nēee, tā vietā man vnk vajag atcerēties, uzrakstīt, tad pārlasīt un iegrimt domiņās, cik forši bija un cik ilgi jāgaida līdz nākamajam gadam.
vispār saprotu, ka neesmu izpildījusi ne pusi no sava 'to do' saraksta, bet man par to diezgan pajāt, tāpat es jūtos labi. šķiet, sāku atkārtoties.
āa, un sapnī redzēju sarkanas klavierītes, par ko Renis stāstīja, ka sen pirms miega runājoties kaut ko par viņām beztēmā sācis runāt. tāpat kā par dzetenām birstošām ziedlapiņām (tas gan es sapnī neredzēju)
vispār šitās nakts sapņi (vai arī pagājušās?) bija kaut kādi totāli jocīgi. tjip ar kaut kādu meiteni sēžam mājas galā, kur gāzes baloni ierobežojumā, un no stroikas izrādās ir uzcelta kaut kāda ne to katlumāja, ne to gāzes vads, bet nu pa to trubu nāca liesmas uz debesīm un vējš pūta tos dūmus un neforšumus tieši mums virsū. no sākuma elpoju vnk tāpat, bet tad sapratu, ka baigi dedzina un grūti, tāpēc sāku elpot caur maiciņu. viena Sanitas draudzene nemācēja elpot pareizi un visu laiku ar to meiteni skaidrojām viņai un rādījām, kā pareizi jāelpo, lai tie dūmi nededzinātu. tālāk bija daļa, kur es esmu Rīgā un nekādi nevaru tikt mājās, jo..neatceros vairs kāpēc. bet bija arī kaut kāda ballīte un cēsinieku sejas, bet tur kaut kas nebij tīrs. vēl bij daļa, kur esmu mājās un starp gāzes plīti un skapīti ir baigā šķirba, no kuras ārā rāpo skarabeji, sakož man roku, no kuras pēc tam asins visu laiku tek, rāpo vēl bariem un es tik lēkāju ar kerziem pa viņiem un viņi mirst un no viņiem šķīst ārā asinis un ķeskas. skrienu vēl pie tantes un prasu, vai nav kukaiņu indes, bet viņa tik noteic - ja viņi ir, tad ir, neko nevar padarīt, gan ar laiku pazudīs. bet es biju nikna, jo viņi mani sakoda!! ta bij fragments, ka viņu sīkās galvas bija tuvplānā un izskatījās mazliet pēc robotiem, bet nu sapnī zināju, ka tie toč ir skarabeji. viss.
izvēdināšu istabu un eju gulēt. labunakti!