(no subject)

« previous entry | next entry »
Jan. 3rd, 2006 | 06:09 pm

cilvēks no mātes dzemdes līdz kapam (un sazin vēl kas bijis pirms tam un kas vēl sekos) esot viens.

tā lūk arī jūtos.

******

reiz skolas gados aiz slinkuma rakstīt latviešu literatūrā sacerējumu izvēlējos vieglāko ceļu un uzrakstīju dzejoli, bet tā drīkstēja.

neko daudz jau vairs neatceros, bet vienu pantiņu gan.

Tu, vientulība mana
Vienalga Tev saullēkts vai riets
Tu apskauj mani maigi
Kā dzeloņains drāšu siets

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {0}