njā, nolaist aci no bērna un sapņot nevaru atļauties. kamēr "Ilguciema maiznīcā" izvēlos garšīgākās bulkas, bērns no letes novilcis garo bageti, notinis plēvīti un iecirtis tajā zobus - tik ļoti ēst sagribējās:D
Mans atkal, tās pašas retās reizes, kad kopā iepērkam paiku, ieraudzījis, ka kaut kas viņam tiek pirkts, prasa, lai dod šurp - tūlīt un nekavējoties! Šitā Sky`ā reiz vairākas šķēles maizi noēda, kamēr braukājam pa bodi, kasiere pēcāk smējās, ka domājusi, ka visu būs apēdis :D Es jau gaidu, kad kādu reizi izskries apsargs un riktīgi nolamās, ka veikalā taisa vaļā iepakojumus un baro sīko.. :P
nu man laikam vairāk bail no apsargiem, bet tiklīdz esam kasei garām, raujam visu vaļā un ēdam:))) vēl tik starp kasēm jāizlavierē, lai garā roka, kas izstiepta no ratiem, nesaķer kādu krāšņo sokolādes batoniņu:)
Pagaidām tāda raušana un ņemšana gan nav, pat mājās ne.. Oi, ceru, arī nebūs! :) Vispār uz veikalu kopā ejam reti, varbūt reizi mēnesī, pat retāk. Varbūt tāpēc tāds paklausīgs un visu ko var sarunāt, nu, ka tgad nevar, ka mājās dabūs etc.