aj, nu visādi mums iet:)
drusku dakterējamies:)
daudz cīnamies ar niķiem:)
konkurējam par vietu pie datora. lien uz krist ar galvu pa priekšu, jo tas griežas neprognozējami, tāpat vajag! un tad te saliek serčus, formātus un visādas figņas....

Mūsu pusē klepus sezona, baigi..
Niķi arī pazīstama lieta, īpaši, kad kaut ko nedod vai neļauj, ko grib, piemēram mobilo paspaidīt, tas vispār ir lielākais kaifs - tikt pie mobilā! Un pie ieslēgta un īsta, nevis kaut kāda tur bērnu plastmasas.
Dators un tv ir tabu, dažu reizi paņemu klēpī gan, paskatīties bildes, bet neaizraujos, par acīm nedaudz bail.
Bet vispār forši, vai ne? :)) Gribas ātrāk siltāku laiku, lai var normāli pa āru dzīvoties, un vasaru, kad ar basām kājām pa zāli vai smiltīm! :))

nu wot mēs to klepu arī ārstējam. mēnesi nepāriet, itkā pa dienu nav, bet naktīs kad piemetas skrāpeklis, žēli klausīties. un tad uznāk jauna sērija, kad nav miera ne nakti, ne dienu....izrakstīja a/b, nu jau esam tikuši vaļā no klepus, vēl tik drusku iesnas...
vasaru, un galvenokārt siltu laiku ārkārtīgi gribās! jāstiprina imunitāte, jāskraida plikām kājām, vairāk pa svaigu gaisu, vairāk pašu dobju vitamīnu...citādi tagad - uzpūš ņiprāks vējš un kārtējie puņķi klāt. protams, norakstam visu uz zobiem, bet vienalga riebīgi

Ārstējām pirmās dienas ar ihtiolu, ar medu, ar dzērveni, "eviju" un terpentīnu, kad gandrīz veselu dienu nokāsēja sausu klepu gandrīz līdz vemšanai, izsaucām pat dakteri, kas pateica, ka nav angīnas, bet iekaisums ir. Sākām palietot medu ar rutku - momentāni viss nomierinājās un pārgāja. Mistika.
Ai, tos riebekļzobus i nepiemini, mocekļi riktīgie, i nevar tā, ka vienu dienu pamoca un miers, nekā, moca un moca, kamēr iznāk, bet nāk ne jau stundām, bet dienām, pat nedēļām..