es atkal Madžikam visādas viltības izdomāju, lai dabūtu viņu uz vēdera; lieku uz savām kājām, šūpinu...un pašai vēderprese tā kačājās! un tad vēl uz pakaviņa zviln...tiklīdz uz līdzenas vietas uz vēdera, tā momentā ir riņķi

un vēl mums tētis kreņķē...ar šito velšanos iemācījies kājas celt gaisā raut pie sevis...un vannā dara to pašu, aizmirsis, kā jāpeld!