1) bērnam var būt alerģija uz dajebko - arī svaigu krāna ūdeni;
2) kad būsi bērnu ar krūti pabarojusi pirmos pāris mēnešus parunāsim par barošanu vēlreiz. Jo vari mani uzskatīt par sadisti, bet es labāk dodu priekšroku bērnu barot ar sabalansētu, veselīgu pārtiku un normāli, sevi nepakļaujot sevi mocībām. Ja piena ir daudz - ok, tad jau viss kārtībā, a ja tev jāmokās, lai savāktu bērnam sūda 65ml, tā vietā, kad viņam jāizēd savi 110ml, bērns histērijā kliedz, jo ir badā, savukārt pašai krūtis ir asiņainas, pati esi neēdusi normāli (lai bērnam nav alerģijas) - bet ārsti saka - pacietieties, tas ir normāli. Bet vīrs ir nīgrs, jo nav ne mājās normālas kārtības, ne normāli vakariņu, ne sakarīgas sievas (jo viņai ir problēmas ar pienu), tad redzēsi - kā tas ir. Bet pati odziņa ir kad aizej pie bērnu ārsta un viņa uz tevi sāk kliegt, kāpēc badini bērnu, jo mūsdienās ir ļoti labi un kvalitatīvi mātes piena aizstājēji, tad varēs parunāt par mākslīgo barošanu vēlreiz.
Es savu puiku ar krūti esmu barojusi tā 100% tikai pirmās pāris dienas - nācās piebarot, jo viņš piedzima liels un man piena nepietika. Dzn māsas lika bērnu turēt pie krūts gandrīz visu laiku, bet pēc tam, kad tas aizgāju pie bērnu ārsta un viņa man lika sākt piebarot, noskaitot lekciju par bērna badināšanu, tad nu - nekas cits neatlika.Pēc šausmīgām mocībām nolēmu, ka tas nav tā vērts, visi ārsti (bērnu un ģimenes) mani atbalstīja un es puiku sāku barot mākslīgi. un zini - viņš ir ļoti proporcionāls, labi attīstās un ir sveiks un vesels. Tā ka - ja ar pienu paveicas - super, bet ja nē - nav jēgas sev ko pārmest, tēlot labāku nekā esi.
Kā man pateica DzN bērnu ārste, viņai pašai pēdējie ir pudeļbērni un nav ne vainas. Un es nekaunos, ka baroju bērnu ar pudeli - nevis tēloju svēto mocekli, moku sevi un bērnu un vīru piedevām. Tā ir katra paša darīšana un nevis radu, draugu vai vecāku. Galu galā - bērni vairs nav jābaro ar auzu tumi!