some say you'll never be gone forever
some say there's music where you go

tāds savāds stāvoklis - starp. pirms un pēc. vakardiena un rītdiena, un izvēles, kuras varbūt atkal sagriezīs pasauli kājām gaisā. iekšā kņud, bet gribas uzgriezt muguru. braukt prom, tālu, vēl tālāk. un gribas nākt tuvu un vēl tuvāk, un pielikt plaukstu pie silta kakla.

gribas zināt, kā klājas. gribas, lai viss būtu vienkāršāk.

viens vīrietis visu ceļu skatījās manī, pa brīdim atgāžot galvu un trulu smaidu uz lūpām it kā smagi nopūšoties, it kā noelšoties. tad atkal skatījās. tad nervozi grozījās, satraukti smīnot reizē, domām jau esot gluži kur citur. viegli pieblīdušu, rētas pāršķeltu seju, biezām lūpām, alus skārdeni rokās un gaiši zilām, alkatīgām acīm. uz brīdi uzmetās zosāda, kad nejauši skatieni sastapās.

neizturēju un aizgāju pieturu agrāk.
tur konduktors uzsāka sarunu, vienas pieturas garumā. tablo samānīja? kā nemānās? mānās, mānās, gandrīz vienu puisi bulduros izdzinu, vienu pieturu agrāk. kas tik labs ir pumpuros, kur kāpsiet ārā? un vēl? nē, tās divas lietas jūs jau salielījāt.. kad jūs brauksiet atkal? pirmdien? pirmdien es vairs nestrādāšu..

sarkana poga, mirgojoši zaļā ietvarā un dienas piekrauta sirds. soļu piedzīts perons un tumsa uz grants taciņas ceļā mājup. silts vējš matos un zem žaketes. cik labi, ka ir oktobris..

mani nervi drīz neturēs skaudīgi greizsirdīgas bābas, goda vārds!

vasaras vakars rudenii, ar rudens veeju

uhhhh, kaa ar dzhiipu nodevu..
:)