neguļas. domāju. kādu laiciņu atpakaļ ļoti cīnījos ar sevi, līdz sapratu - tā tas ir. man īsti nav par ko runāt ar cilvēkiem. man nevajag nemitīgi kādu blakus un man ir labi vienai. es varu stundām ilgi klīst gar jūru, vizināties, kur deguns rāda un sēdēt klusējot un klausoties kā klusums skan. man tas patīk. es neprotu nemitīgi klačoties, runāt, jautāt un atbildēt. nav tā, ka mani neinteresē.. es vēroju un pierakstu sevī. bet es neiejaucos. stāstiet man stāstus un uzzīmējiet man savu pasauli, tikai nelieciet man runāt. es savu pasauli jums uzrakstīšu. parādīšu skaņās. bet es nekad, nekad to neizteikšu skaļi.

un vēl es neprotu iet klāt un sniegt plaukstu pretī.

jāatver logs un jāielaiž nakts. rīt jāmostas agri.