sēdēju un iedomājos, kā aiz katra paliek laiks. būšana, izdarītais un neizdarītais, smarža, balss, soļi. kā krāsaina, spīdoša līnija aizvijas līdzi un reizē arī paliek turpat, karājoties gaisā, līdz to satricina kāds cits, izskrienot tai cauri.
un telpa pamazām pārvērtās mirdzošā daudzkrāsu gaisā.