| |
[Aug. 9th, 2011|01:47 am] |
|
Sinhronizaacija ir aizliegta, jo tai nepieder maaciiba, bet tik vien kaa garenie mesli muus uzrunaa paarstrukturizeetie izstiepies vai saraujies ar mani nevar kokjeteet jaunaaki par vidus maaniju un uz galvenaa retuma iemieg saliekamais kreesls gultasvietas novietnes to vien tik dirigjee, kaa manas seedvietas nospiedumi spundee pamuljkjus uz ljuljkji mutee pagultes ciinaas ar galvas kastraaciju un traapa trumpii. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|01:54 am] |
|
Bet nevar jau diendienaa diendusas sapakot, ja man saka paveel lielais kastrolis no trobelja noveljas garshljaukus pie garajiem zirnjiem ar pupu paakstiim muus uztraucoties gremdee pazemes gruudieni un mani ienjem ar galvu ljistapadaa, jo tas no manis ir iemaaciijies izrunaaties un shkjielee uz burkaanu pusi, lien burkaa ar peecpusi uz puseem ar prieksheejo luksoforu paaridariijumu indikatoru, ko es nevaru nostiprinaat receklii, jo vinjsh puust kruutiis. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|02:04 am] |
|
Ljenganaam stuteem mani apruupeeja daarznieks un raizhpilniem bumbieriem bumbieriem bombardeeja pieri kaa debesis virs berliines sabiezeeja piens un svieda kaprona diegus pushu pleestaa gaisaa, pa kura sienaam bija uzraapies liekeedis kaapurs un veema veesaa verandaa, kameer ausa riits un pa ausiim izbrida paarsalis viirs, kas nakti blandiijies pa slapju mezhu un praata izmezhgjiitajos liikumos manas rokas silda riikli, liidz tam nonaakushaas skanjas iesmilkstas un smilshu pulksteni chiikstinaadamas nodara sev neatgriezenisku postu. Zeeni, saturaas. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|06:14 am] |
|
zemenju starplaikaa iesleedzaas lielaa patiesiiba un saspieda mazo puiku ar lielu lielu praata devu un dienas zaga naktis ar kabrioletu sudrabu un dienas bija lielas maitas atkalredzeeshanaas manieres un to tas bija atstaajis kaa lielo kaula zeltu un dienas bija naktis tikai vistu kaulu gadi saskraapeeja sudrabam seju ar katlumaajas pavardu un zigis beidza dzert ar kausu pie luupaam sastinga un saskraapeetaa mateerija gauzhi raudaaja spogulja sejaa un skuupsti draudiigi peec naaves uzvedaas ar kripatinju pacietiibas, lai tas naaceretes kaulu greedas atkal par patiesiibu neuzskatiitu un baidiijaas beigt zigis nepaziistamaa straadniecee, jo tas bija apkampies ar papagailja raaciju un tolaik tas bija mansarda patiesiibas grauds, kas muus apglabaaja kopaa ar zirgiem un nedeva pacietiigu meeru apskatiit, kaa to buutu dariijis miljonaars karpatos uzsmaidi laime un laimei par prieku skaisti ir sarunaaties ar zirgu sniegaa. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|07:23 am] |
|
neskuma cilveekeedaajs aadaa sasuucinaaja lielus briesmu staadus un atdeva dienas piegaazto skaustu ar skaarda beibeem un dienas bija skaistas ar tagadnes bijusho skaustu un tu biji ar devinjiem staaviem kautriigi staaveejusi apgabalaa un dienas bija skaistas ar tautas maniereem un aizsegtiem mironjiem briesmu kaleidoskopaa un birums bija noticis ar skarbiem dusmu bitumiem, jo tiem bija skausts aprakts ar skaidru dzelzi un es nevareeju izdemoleet to skaidriibu ar paganeli. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|08:15 am] |
|
monsinjors atspekoja visas iekarsushas galvas, jo tam vienkarshi bija vajadzigs liels slogs, ko parnest uz sinopsem un tas bija manas pravietojuma skanjas atnesis tik talu, ka nobijies no skaidraa prata es biju sastindzis ar lieliem dzelzhiem uz lupama un man bija ari korsiesha pedas uz liela linoleja plakstera, ko es njemos apdejot ka sliekas lielos augumos un es nebiju to dzirdejis kopsh dzimshanas un tas bija manas pedas atddzesejis lielos straumes traumatiskos puduros un tas bija manas patiesibas iedzeltejusho skaustu atdevis birokratiem atdzeseshanai un es tagad biju vairs tikai skaists purpura krasas apgabals uz auduma malas un tas bija manas patiesibas atspekojums pilnbriedaa un tagad kad no dzeltenas preses apgabaliem mani atdzina uz jumta skatities pazhobeles es biju daanju skolaa pavadijis lielus aptumsuma gadus un tas manas partizana pedas nevareja ieliksmot tik ilgi kamer es biju verandas apputeksnejuma dzivojis ar liturgjijas masku. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|08:25 am] |
|
glaasmainas apteksnes bija mani sadzinushas jau aizmirstaa birztalaa un tajaa gadaa muus apkaroja ar lieliem shkjeepiem, bet mees guleejaam lielaako rudens dalju ar aaboliem noguleejaam un saani bija verandas birokrati un tagad man bija vairs tikai skaistais padomaa, jo es nebiju varejis to visu apdrukat ar lieliem veuzumiem un man bija vairs tikai skaistais padoma un to bija nodarijis mans lieliskais veders un tagad to bija pavarda kreses saslapinajushas un es nebiju verandas redzejis divus gadus, tomera manas pastaras tiesas bija mai iezhuzhojushas un tas bija mani apturejis no dienas diena palikt ar kapli ar pudelju korkji un tagad manas patiesibas bija jau tik talu nonakushas ka man nebija vairs nekas dzerams uz sho petarzhu skalpiem un man nebija ari nekadas tadas lielas ieceres izdibinamas un tostarp ar maniem piekautajiem kalpiem mes devamies uz autogena treninjiem un man sapeja kule cik lielos gabalos ta bija sadzita kurpes un kulba ar lielu stalli mani nievaja, jo es tai nebiju varejis pedejo ciparu pieradit ka lielu skumjo akmenju velenu un to vel nebija manas patiesibas izdzirdejushas, kad manas naves bridi ar lielu citrona aromu un mums bija piekodinats mirt no rita, jo tad diena sakusies ar lielu steigu mani aptur pie potjomkina krastiem un es nearu savas bizes apdrukat ar baltiem bultu kodoliem un mushmires atdala manas prastas kavaliera dziras un dzimtas skaistais piedraugotajs ir manas skarbas verandas atdzinis atpakalj uz viseriona juuru. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:13 am] |
|
Rudenii var labi saost biezpienu uz pirkstiem, bet vai juusu rakstiiba ir man staaveejusi pretii kaa lielais kalna glazuuru pateereetaajs un vai juus bijAat zinaajushu par atjauninaajumiem greizajos ratos un vai savstarpeejos kurinaashanas meegjinaajumos bijaat skaadi apreekjinaajushi vai arii palikushi liktenja varaa kaa pirksti zem klavieru vaaka meklee makaa nabaga vaardu, kas atbriivos no vivisekcijas spilgtaa citaata. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:16 am] |
|
Mums bija 100, pirms mees bijaam dzimushi juusu lentu magnetofona dziilees atskan spociigs joks par jeelu galju reekjinvedis nolaizh bikseem vienu vadu bataljona zeenu strostee, ka tas sardzee cepis kartupeli lina biksees kastree suni metamo no kaula krustaa breeka liela skaade maza izaugs vietaa jauna razha. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:40 am] |
|
Zeeni, neesaajiet kruushu kabataa metaala kastiiti, lai jums lode neskar sirdi, un daudznacionaalos patriotos muus uzurpee narciss ar beertulja aciim tas veras logos un pulsee taa scepteris asaru piliens meegjenju sirdspuksti kreisie krasti muurnieku dievkalpojums miskastes melnie maisi. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:41 am] |
|
dzejniekiem uz rokaam kreilji sametushies kaa blusas vai kaa tiltu inzhenieri veido savas blusu karaljvalstis, bet karalis ir slikts un pikts un vai juus redzeejaat atomseeni vasaras naktii, kad no visiem mironjiem bija paceelushies tikai tie, kuru veidols mums atgaadinaaja piepi un ar verolakotiiviem manas paisuma seenes bija atveertas beidzamai gaismas streelei, ko ar perturbences paliidziibu man bija atnesis lieliskais skaistuma instruktors, bet es nevareeju vinjam to nolaadeet, jo man bija kauna triepiens biksees siekalas ar vairumu beernu muusu peedeejaa klase bija skaisti izrotaata un es biju uz vezuma izsniegts paaridariitaajiem kaa balva pret visiem ierobezhotaajiem, jo man nebija savas cekula ligzdas, kuraa skalji smieties musturii un dailji amatniekam biksees liekties kaa tas peec pudeles paceltaa plaukstaa muskuljus viljaa un diedelee paldies lauzkas ir muusu braalju sirdis ar skalpam liidziigu un skapii glabaatu baletristiku un mees ljaujam vinjiem izmezhgjiit meeli ar braalim liidziigu paliidziibu nevar skaustu izstiept kaklam paari, jo tas majestaatiski skataas skopulim sejaa un vaimanaa aadu, kuras batuts nebija staipiigs, bet kura skaistums bija mainiigs. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:42 am] |
skalpam nebija vietas murjaanjos, jo kam ir vieta murjaanjos neatbild par sabiedriibas normu, man nav vietas tur, kur tu biji kad man sauca teevareize nopakalj un es biju uz jums gurnos ielociits, jo man taa patika, un kad staigaaj alielais zibens pa zemes streeli starp austrumiem un rietumu dibenu, tad no visiem ieliektajiem svariem nesa aaraa zelta puduru, bet es nevaru jums prieciigaa balsii apgalvot, ka man nav nekas no piedaavaataa, jo man jau nav nekaads pienaakums jums apgalvot, ka nonoiecinaatais ir paaridariijumu apardziivojis apstaadiijumos izaudzis kaa resna priede un staigaa apkaartmeeraa milziigs, jo tas vinjam no teeviem un gaida stalaktiitu lietu kad tam apkaart tikai skaistais pitons palicis par viendieniiti un nevar stopeet kadru.
es nevareeju neviljus apstaaties shajaa kadraa, jo man bija puteklju maakonis ar lielu stilbu liesmu iegraveets papeedii un gaisma bija ar visiem ievirziitajiem musulmanju beerniem saspiesta kodolaa un beidzamais indikators bija mani saspiedis ar stilbu pa priedes stumbru resno roku nolauzis ar gaismas parikti un stipriem pleciem, jo mans vieniigais augums bija vezumaa iekrauts kaa siena blaakjis tas rokas lauziija saviem tureetaajiem un nebija biidaams kaa diivaans, jo tas neparedzeeja vinja atkalapvienosahnos ar sveetulbiibu un pestelji gaazaas kaa kaajas no mironju ratiem aaraa iznestie stiprinaajaas garaa ar dzestro aromaatu alus putu maakonji laiziijaas apkaart kaut cik tiem bija piekodinaats nekost arabeskaa, jo tai apkaart trauslas malas, kuru gredzenotaas rokas mijiedarbojas ar stikla aartistiem musulmanju aizliegtajaa zonaa, jo tam visam ir savs vaards kaa papirusu cikaades aptaisiijushas un grafikuuzlikushas pa virsu melnbaltaa dienas zaglju armaadaa kalias gulbju skulptuuras manifestee ziniibas par naavi. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:48 am] |
|
manieres mani gruzii uzbeku valodaa, bet es vai vinjas gruziiju un vai man bija peedeejais ciklons iekapsuleets tikai tajaa varbuutiibaa, kas mani bija aprobezhojusi mph gadadienas gaajienaa? es nesapratu, kad man teica, ka steidziigais staigaataajs ir visiem iepaticies, bet vai es nebiju verandas sargs, kad statujas paceelaas pirkstos un nonesa manas dreebes no kalna, lai raadiitu man savas pupas, tas bija gandariijums, ka nebiju tik dizhos seedvietu monitoringos ilgi aizkaveejies, jo man bija savi izskaidrojumi labi nokompreseeti un tagad to visiem ievajadzeejaas manipuleet, lai ar lieku kustiibu zvaniitu zvaarguli tik vaargu kaa teevijas sarga speciaalizdevumu, ko manas patiesiibas partijas bija sazagushaas ienaakoshaa prechu vilcienaa kajiite piekurinaata kaa gribeetos runaat ar zvirbuljiem, bet muumijas naak naacijaam paliigaa un vaimanaa it stipri, kad taam paliek priekshaa nospraustie mieti ar skaitliski paaraaku numeraaciju un tie bija gaidaamie kautinji, kas ar marmora seeneem muus izspieda druvaas un gaaja kausliigie stagnaati mierinaat savas priedes ar zhuburaakjiem kaapeleeja pa kaapaam un nenesa maajaas indiigas seenes, jo to visvareniiba bija vispaarzinaama, taadeelj tikai mazi kontingenti bija speejiigi izkjepuroties no stiepleem, ko gar kaajaam saauda vasaras naktis un gaidaamaa rudens paliigs bija atpliisis kruumos meetaat muljkji un staigaat basaam kaajaam kad ledaini zvirbulji knaabaa pupas un gaida uz atvilktnes malaam, lai to veerieniigais skatiens mani nemulsinaatu ar saviem .jpg manevriem, to jau bija pateicis pats kapteinis un puupolsveetdienas agregaats muus izkomandeeja stiepties un sarauties ar gaismas kuuljiem kaa nebijushu armiju pulkvezhiem kodiigiem duumiem matos un aciss zobos pa cisternai savilkta puudera nenesa muus mazgaaties staipiigos uudenjos, jo tas prasiija kaisli, bet drupas bija veejiem piedziitas ar nomierinoshu muuziku. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|11:55 am] |
|
domas ir dazhaados viljnjos, bet rakstiits vaards ir viena kaka aka kas tur taads iesaapeejaas agregaats un agresiivu soli speeris gaida savu resno vaali. es vinjam saku, ka kodiigiem duumiem uz luupaam ir lapas un ar savas dabas kastes malaam iespeera pa puustoshu kupolu. es redzu, ka ziemas staigaajoshaa dalja ir viltiigi iesaapeejusies sheit kurtuves pagriidee un es nevaru manas patiesaas atshkjiriibas iekurinaat bebriem zem deguna, jo manas ljauzhu veidotaajas nevar manas patiesiibas izklupt tik taalu, ka es biju veicinaajis tieslietas ar ziniibu graadiem un manas pases bija mani izsvilpushas aarlauliibas skaistumos, kur ar baiso veedekli man bija veicies atgulties skapim pie auss un manas veeliinaas dreziinas nebija kurinaamas ar ogli, bet ar viegli gaistoshu namiibijas kliisteri, ko tu raugies dreziinai aciis, taa tak visiem iemuuzhinaatajiem bija pateiciibu paliidzeejusi paraadaa palikt kaa strupas uguns dreegnais pirksts iestigst mieriigos vaimanu graados, lai veicinaatu manas pastardienas niilzirgos ieshuuto audu, ko ar perturbences glaastiem man bija vamanas atdot paliidzeejis, taadeelj es itin maigos tonjos raksturoju koposhanaas aktu pret visiem iesveetiitajiem tas raudziities neljaava, jo no miskastes es biju gudriibas raudziities veeleejies un tagadnes skuupsts man briesmas negaaza kaklaa. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|12:01 pm] |
|
kaisliigi vaariities mitrajaas naasiis, es ikdienaa nedomaaju, jo pateiciibu sludinoshaa veidaa var domaat es to domaat paveeleeju, ka nobeidzies ir mans prieks no staaveeshanas vienam, es tikai ar gaismas kupolu oreolu veedinaaju un gribeeja vinjsh man piestumpt kaapuru padzerties aamuru pacilaat pakulu skaisti muus ieredz uz amatas krastiem un no visiem veeliinajiem man nebija vircas upes zheel, jo tas bija kaisliigs stiprinieks, kas ar gammas stariem muus veedinaaja liidzinaaties rindaas skaisti birumaa iestaadiitaas limbaas nimbaas dimbaa riet saule uz austrumiem redz visiem veeliinajiem gudriniekiem man bija vaicaats ietaujaaties ar grezniibas apgjeerbu un tas nebija manas padomu peedas atspeekojis ar taisniem 24h zibshnjiem un man bija vairs tikai skaistais pieluudzeejs atnaacis pacelties pirkstos, jo tas nebija manas maanjticiibas graustos sakarinaajis kaa nike ziimes es biju jau ziemas puduriem pieliidzinaajis peedas, kad no atvasaras man priekos iekodaas domu graudos apvaartiitais un tagadnes spiediigaa atmosfeera man neljaava liet laimi no putraimu garainjiem, jo tiem vienmeer gaisma streelees tureejaas liidziigos taukshkjos tuukstoshos nemainiigos iso standartos un tas bija mans peediigs redzeejums, ka nevar skriet ar pieri sienaa dienu no dienas mani vedina domaat par kultuuras aromaterapiju un kodiigiem graadiem aiz sleegtiem staaviem, kur juus uzdziivo saatans bez peedaam un man nav laimes to gudriibu kost, ko no juusu veeliinaa rudens koridora bija atspietojis nomenklatuuras velns ar baisu baardu rozaa kraasaa lillaa brilleem skraapi kaasee un uz sienas raksta vaardos, ko par kopiiraita naudu buusi iekapsuleejis sev maagaa ar antresola rasas podu tu to biji sapratis un kad naaca veenas laukaa es ar baisu artikulaari biedeeju juusu nokturneetaas sajuutas, jo man nenesa gaagaanu izgjeerbt, tam jau spiedogs pogaas iekosts un es nevaru ar juusu rasu naakamiibu badiit asu skalpu iznjemt acii liturgjisku baudu un to visu kopaa saliek beerns ar zelta rokaam naglu ausii un ar skaistu pretsparu uz kugja iznaak baidiities no viltus laacha karstaas runas mundieris kam saskalinaats punjkjis ir to visu visai biezhi redzeejis mans elektrods. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|12:10 pm] |
|
graamatas nosaukums ¬ `Kaa tikt aaraa no vienas istabas`. un tas muus perturbee veel jo vairaak un man no prieka asaras un asinis jaucas pa degunu punjkji un kunkulji velj onkulim kuli ar baritona peedaam uz luupaam man piekuust dzirde es gribu redzeet garshu sev riiklee kaartojam beidzamo azaidu un uz galda uzklaajies ir kaartiigs piiplu piiraags kaa tas augustaa bij lemts taa tas tagad juuliju ir riiklee gruudis karstam atvara puukjim rozi kruutiis gruudis un tas staipiigiem pirkstiem un meeli meliigu laiza no luupaam putas no ruusas izgrauzh aaraa papardes sakneem piestiprina kurpes un ar gaismas kuuli dzenaajot rupli pa pavasara sauli un vieglo veeju sniega kusums ir klusums sev plaukstaa staav seja, ko atstaaji runaajam pulkstenis klusee tu biji uz trotuaara atstaajis savu pasi un es tagad redzu, kaa taa tevi lasa pa teikumam augshaa kaa plaatiiga pupa un gaida manas riitdienas lietus seenes ar kaprona diegiem celjgalos iesietas rakjetes un es kluseeju par basaam kaajaam kas kapeikas min un rasee uz aadas kobras ar koltu un titaana revolvers klusee sev pieree iespiedis lodi no pusotras zemeslodes izkaartie gadzheti mani masee, lai gan es sev pasee rakstu, nedariet man kaunu, mana pase mani rasee, bet nelaizh valjaa skudrinju stiipas ar visiem masieriem muskulji kastree sev ... labaak pasaki man pudura vaardu, kuraa tu noliki kaarbu ar mantiibu zalju uz dzintara krasta ir izkaapis puukjis ar piiles taasi un baida man rudzu maariiti nost no kapeiku diikja, jo tam tak nebija runa par briivu, kad no vaintorga atnesa viadukta viinu un taa korkja smailes galaa bija maza stiipa ar akrila nagiem pieturot skapi var redzeet aiz loga kaads piipee muusu rasi. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|12:17 pm] |
|
es reibstu no augstuma, bet augstums man klusee kruutiis pulsee meditee man kruutiis uz ausiim rakstiits ruudies un es ruudos ar ruuda aukstajaam kjepaam pie zviedru sienas piesiets braalis jaanis tam uz kakla rakstiits teetis straadaa policijaa un ir liels un liels ir leitnants vinjam teetis mamma liela pulsee klusee lieliem vaigiem kruutis masee bija vinjiem labas slavas piekarinaats klusums mieta galaa juus ir visus redzeejis shis biklais naivums mani vien tas nav pa puseem izsvaidiijis gaidiibaas un vieglas mainjas skalda tas ar valdoniigu mietu un tas visiem ir pa praatam, ja kaads nogriezh sev no pirksta liimi, jo tai apkaart sakraajies ir puduris ar svelmiigu karstumu, ko nevar novadiit pa cauruleem kaa ventilee tu savu buudu taa tai apkaart sakraasies ar tvaika valdoniigo riimi bija mai atskaldiijis kraukshkjiigs mustafa no viines. es to nevaru no juusu guru saprast, jo tas visiem laiku piezemeeti skaita ar kaisliigu klusuma briidi iesveetiet savas aitas, jo taam turpmaak buus uz maitaam jaaskataas ik dienas, lai taas nekluup maziem pundurzeeniem riiklee un ar karikjeetu smaidu visas dziislas vazaa apkaart kaa vasara iespundeeta vaazee ielikta aiz trejiem stikliem un ar dzerstokli pa pudeles malaam ievadiitas veenas vinjai klusee uz visaam puseem, jo vistaam, kas klusee ir riiklee klukste apgraiziita dzeesuma peedas uz juusu rases pulkstenja ir naivi iedomaata kapriize juusu naaves ceelonis buus pulss. |
|
|
| ! |
[Aug. 9th, 2011|12:26 pm] |
|
es neesmu droshs par valsts un policijas nevajadziibu tas ir par anarhiju es neesmu droshs, jo cilveekiem nevar ticeet uz vaarda vai arii es neticu cilveekiem uz vaarda, taapeec es arii nevaru noticeet savai polluucijai, kad taa saka, ka naacija ir naids, bet ko es naidaa daru ar savu praatveedera pasi, tas tachu mans sviitrainais kods vaards un numurs ak tu kungs, rekur policija ved mani ar juusu draudziigo braali paali un kad ved taa zebras un zhirafes tad pariizes stacija saceljas kaajaas un meegjina mani apvaardot, ka nejau kauns man rauj uz augshu, bet gan levitators krauja un to visu bija saziimeejis ruudolfs praata aulaa. redz kaa tu staavi uz kraujas un redzi anarhiju un redzi valsti, policiju un tu gribi vienu aizgruuzt un otru panjemt un stiepies un iekriiti kraujaa, jo duraks taads taas citas kraujas, liidz taam tikt var nokaapjot no savas kraujas civilizeeti, bet kuram tad pietiks drosmes un pacietiibas visi grib debesiis graabstiiities kameer panjem uz muti 800m augstumaa vai arii citas kraujas buusit izmeeriijis kungs, redziet zinaatne mums var paliidzeet, jo taa paskaidro dazhaadas kraujas un kritumus, un ja juus gribat nokaapt no savas kraujas tad vareetu piemekleet ticamus izmeerus, lai nav pa tumsu jaakjeerpiijaas, jo redziet un dzirdiet un juutiet un skujiet savas plataas muguras ar mauglja skuvekli, jo jums rekur raada, kaada ir juusu krauja, jo juus jau nezinaat, juusu skatiens debesiis veersts un plaataaties juus tur kaa gaagaanu kari un ko ar jums var iesaakt kaa vien saukt, tu kuudra, lien lejaa, staavi purvaa triistuukstosh gadus un tad tevi ar kapli izcels amatieris, lai ar naftas naasi iesuuktu tev kaulu kaasi un tu paceltos ovaalos spaarnu radikuliitos pa orbitaalo hareemu noveelies loceklis tevi tas izceps kaa puupeedi saule, tevi tas iecels par pulkvedi valdee un taisiis druumas sejas kapriizas orkjestru okshjeres un man no baalaam naasiim naaks praata apveersums kaasee, deels kaasee, tev plaushaa buus rubiins to tu liksi ausii un klausiisies kaa dziipari pulsee, lai gan mugursoma tava balta, tu pats ar visaam savaam astonjdesmit rokaam gaidi kaadu balvu, kuru tev pasniegs balss no kosmosa ar baltu villaini novilks tev aadu no bikseem un atstaas tikai oderi skroderi skriesi mekleet kaa kabatzaglis kabatas laapiisi bursi un dikteesi graamataa atsperes mekleesi bet es tev saku diikdieni, tu esi delveris, tev raugs pieree un tu redzi mani caur jeeliem rododendru ziediem kapeikas masee man papeedi es trijstuurii skatos un pasee man pornograafs gravee uzslavu, tas jums kungs par naacijas padomi un par visu nopelnu kupenu, jo juus sev zaros uz kruutiim spraudaat un cepuree un uz pleciem un anaalaa atveree ieveertaas auklas saceljas augshaa pleeshot pushu naacijas garaini kaa plaatiizeri, kura televizors ir dinozaurs juniors sacirsts gabalos un ieliimeets pasee kaa atsleegasvaards pie chipa pases okshjeris paskataas atteelaa un telefonee man biezus mapes apjomus ar paskaidrojoshiem rakstiem, ka manas teevareizes ir bijushas kailas, kad to viendieniiba beigusies nekurienes strupeceljaa, jo visiem zinaamie logoritmi ir kapsuleeti kompoti un ja ziemaa ievajagas ogu diikji taisi burkaa cohumu un streeb savu veeliino dziivi savu kopoto rakstu kaudzi ar riekshavu iesvaidiis tevi gara valstiibaa un iedegsies tu liesmaa uz sveces galvas kaa diikdieniigs tunelis pieree uz streebt gribosha. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|01:12 pm] |
|
no kruushu galiem spiedaas aaraa tauste, rokas triiceeja jo nevareeja padariit nekaadu nieku tai sakariigajaa vakaraa, kad nodoms paargriezt riikli bija viendieniigs un daudzas reizes atkaartotas patiesiibas kljuust par multipatiesiibaam un zaigojas juusu vaardos kaa rets apjukums, ko ar alvas sakarseeto spalvu laizh pa pieskari uz juusu reekjina veeliins samts un gaida strupas veedeklja paliekas uz austrumu robezhas saseedushi putuplasti un gaida maigu maisinju ar paartiku, jo gaida tachu katrs, bet ne katrs sanjem savu dzimtsarakstu nodaljaa un iemarinee kaulinju gaagaanu karam ar austinjaam, kur biiti un tehno paarto pashpasludinaatos aromaatos tikai lai iekapsuleetos straumeenos un ar naatru saishkji rokaa dzenaatu pa areenu burkaanu spalvinju ar kabrioletu |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|02:53 pm] |
|
zeme pieceela kaajaas verandu un nevareeja mani notureet tasee, jo es biju kvadraatains, bet asinis lija lejaa kubos, ko tu padariisi, kad no celja satiksmes izspraucies asninjsh iestiepjas duljkjainaa peklee un kliedee vampiirus ar vecishkju akrobaatiku, jo taa tiem labaak patiik skatiities manas pazinjas aciis, ko es biju daunjiem atdevis iztirzaashanai un tagadinjaas ar kreepeem apskalotais liedags bija mani panjeemis savaa svarceelaaju komandaa un badiija laukaa no uzpurnja, jo tam klaigas bija riebiigi apnikushas un taustiijaas vinjsh meenesseerdziigi pa briduma graadiem un mani nevareeja nievaas saskatiit kaa peeterburdzeenam vinjam bija labi mati, bet riikle kaa gailiitim pret kuru vienu teejkaroti un daudz daudz naacijas suudu un juus ieguusiet mansarda priedeekli ar ko bakstiit zemenes no skaabes aaraa. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|07:08 pm] |
|
es nesapratu nodoma varbuutiibu, bet varbuut kaads no klaatesoshajiem bija liels diikdienis un gaidiija savas spalvas ar atplestu galvu un tagad uz visiem iesmiem bija vairaaki rudens zaabaki un tas bija uz jums attiecies kaa peedeejais skatiens spogulii pirms paargriezt galvu ar shkjeeru kaatu un dariija to lielais zibens ar amniem pacientiem un es biju gudrs ar kaadu tajaa iesaistiito un to bija pameegjinaajis lieliskais pentagons un iedibinaajis drosmiigas saules pinjgjerotus ar leiputrijas skapi uz jumta bija palicis tikai lieiskais apjoms, un man patika skatiities lielisko skatienu un domas bija vairaakas ar rezigneetu rudens pantmeeru un gaidiija staciajs tunelii, lai atnestu man pauguru ar rododendru iesmiem, bet to nevareeja paredzeet shajos apgabalos, jo tas bija vairaakas reizes panjemts pie dziesmas kaa liels stiklots logs un verandas palika tikai varbuutiibas kaklarotas un tos pagjeeroshos skatienus mums atdeva par patvaldiibas lielisko miilu un to bija pateicis pats skaistais rudens patrons un gaidiija mansarda nojumee lai skatiitos, kaa atkalredzeeshanaas plaataas ar juusu liimi un man bija pat kaut kas sakaams sakaraa, par ko nav briiv izteikties ar lieliskiem metamajiem kauliem un gaishregjis bija muus aplidojis kaa suunu piipeetaajs ar akliem guvernantiem un tas bija vairs tikai zirgu sers un seers ar sir kunga valstiibu uz kaklarotas un tas bija manas apmainjas lielais aleens un skapii tas izskatiijaas peec nobruzhaata akvalanga un taizemes policijas bija mani paredzeejusi raknjaaties pa pietviikushu pludmali ar laiskiem buduaariem un tornjkaartas apdegumiem un man bija vairaaki skarbi skurstenji redzes manieri pagriezushi pa pieskares punktu, lai tas visiem iemiesotos kaa saulstars uz ceptas virsmas un tas bija godam sakraats ar juusu namiibiju. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2011|08:35 pm] |
|
Zemenes bija sastaadiitas, bet mees kaavaamies. Es biju sazaljojis ar lielu lustru un to mees veel redzeesim, bet pagaidaam es redzu sashaustiitu akvalangu un tas man rada lielas bazhas, ka nodotais strupums bija mani iemaajojis jau no attaaluma un tagad to bija viegli ieskatiities aciis redzeeto un man bija redzams lieliskais papirusa gabals, ko es biju atnesis no saviem dziljumiem un ko man nebija vairs nekaadas liesmas atnest papardees skandeet. Zeens ar galvaskausu makaa. Bet zirgi jau bija to iepazinushi un tagad skatiijaas aaraa, kaa tas bija mani iemaajojis shajos apvaarshnjos un es neareeju atnest savas ieziimetaas apvalka skaades, jes es obey man tas patika ar lielu liikumu, bet nevareeja notureet gramafonu uz pastalaam malas augsheejaa malaa. |
|
|