| |
[Aug. 4th, 2011|09:59 pm] |
|
Sashkjobiijaas horizonts, bet nebija ko biities, jo muus sauca par churaam, mums bija reetu bataljons baltos virssvaarkos, bet mees neputeejaam aaraa, jo mums nebija redzamu detalju, tikai kaarteejais luuzums. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2011|10:02 pm] |
|
mani apturēja policijas ierēdniecība un mums bija luksofors apmētājams ar ciedru riekstiem, ko nsa putna pienam līdzīgs citrons meta ar stipru kafiju metamorfozēs mani saplaciāja ar rīkstēm pārplēsa muti un laidapa pieskares punktiem lauzienus undetaļas, ko nebija sazīmēt iespēams un tagad man ir mana vēsture, teorija un daiļamatniecība, bet nav tradīcijas, ko adīkļa garā palaistais iedomu spēks lauž ariegareniem stipriem volāniem un man nav skaidrs divu vienveidīgu teikumu jēga, ja visas manas raizes ir nokonservētas tieši tajā apstāklī, ka nodokļi ar baisu svaru mani nevar nozīst līku, bet skraida ar stabules galiem pa piemētātām istabām un garaiņiem rokas sienot kaisles armanjakos izkliedējas ar bāleliņu stīpām un tagad manas pases kaisles i rbiezas kā nēzdogi un taisās tikt uz garenas pļavas,j o manas bietes nav skaistas, bet dienas paiet zudībā un taisās ar gareniem stabuļu grabuļiem manas pietātes atslogot no pievērsties ticībai gribētājiem un tagad manas rokas izlauztas ar staipīgie turekļiem un nevar mani vedināt ticēt arbitram, ko daudzi bija manas gumijas iekapuslētajā lietū saslapinājuši un taisījās mani apbērt ar gaismas kruzuļiem dīkdienības virszinībās un taisījās manas bietes atlaist no visiem maniem skatiem vienlicīgi, lai tas iztirzā manas vēnas. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2011|10:06 pm] |
|
if you dont think its hardcore think again no wait please dont please dont think i dont want to be the instigator of this šaujampulvea kreps izstiepies izsities tautās lēkā uz vagonu riekšavām un daiļi mani metina pa piekrastes rietuiem un daudzi bija mani iesaistījuši jauaizgājējos, kad no visiem rietumiem tikai viens dienvids izrādījās ārāks par pēdējo muļķi, kura dzestrais ierobežotājs mani bija vairākas reizes ieskicējis mūsu ambīciju pēdās un tas aidīja manas adīkļa pēdas, jo man nebija vairs tik drudžainas tās dienas, kuras pavadu ar mielastu uz seska galda un taisījās arī tas viss kā pēdējais pudeles korķiem iesiņotais un asinīm rēku sacēlis laidās uz gulivra stabiem klausīties rietumus. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2011|10:38 pm] |
|
un biežais plīst iemesls bija saspārdīts ar grabuli pa terases degunu un diegs bija sejas vaibstos saziepēts kā dālderis un taisījās uzkundzēties stiprajiem kungiem ar baisem medību rugājiem un tagad man bija vairs tikai strūdu kuldidznieks ar baikāla runas manierēm un taisījās tas uzlikt man s priedes uz ilgviļņiem un rretajā reizē mn bija iespējams to visu apturēt, jo man dzinās pakaļ skaudība un taisījās uzlikt vilkmi uz riteņiem, lai manas biezās resnā gala drānas nbūtu ar piestumtu māgu jānes kuldīgā pastaigāties uz rudziem vēl bija tas skaļais snīpis iezīts luksoforā un tas ir durni - ko tu dari, es rakstu, ko tur raksti, es rakstu visu, 0_O ī ā un tagad manas briesmu ietas skaitās skaistas uz visiem iesmie m mums bija dzīpars uz kadiķ un tagad man bija jau iespundetais kuldīgas mantrausis un nenesamani prom jo man nebija dārgi to visu iegumēt, jo man nebija dārgi to visu vispŗ apmesta ar skeletu un dienas bija dienas rudzu krāsā un tagad man bija vairs tikai verandas algoritmi palikuši skābās skudru putās un liesmas bija vezumā. |
|
|