| |
[Aug. 4th, 2011|10:02 pm] |
|
mani apturēja policijas ierēdniecība un mums bija luksofors apmētājams ar ciedru riekstiem, ko nsa putna pienam līdzīgs citrons meta ar stipru kafiju metamorfozēs mani saplaciāja ar rīkstēm pārplēsa muti un laidapa pieskares punktiem lauzienus undetaļas, ko nebija sazīmēt iespēams un tagad man ir mana vēsture, teorija un daiļamatniecība, bet nav tradīcijas, ko adīkļa garā palaistais iedomu spēks lauž ariegareniem stipriem volāniem un man nav skaidrs divu vienveidīgu teikumu jēga, ja visas manas raizes ir nokonservētas tieši tajā apstāklī, ka nodokļi ar baisu svaru mani nevar nozīst līku, bet skraida ar stabules galiem pa piemētātām istabām un garaiņiem rokas sienot kaisles armanjakos izkliedējas ar bāleliņu stīpām un tagad manas pases kaisles i rbiezas kā nēzdogi un taisās tikt uz garenas pļavas,j o manas bietes nav skaistas, bet dienas paiet zudībā un taisās ar gareniem stabuļu grabuļiem manas pietātes atslogot no pievērsties ticībai gribētājiem un tagad manas rokas izlauztas ar staipīgie turekļiem un nevar mani vedināt ticēt arbitram, ko daudzi bija manas gumijas iekapuslētajā lietū saslapinājuši un taisījās mani apbērt ar gaismas kruzuļiem dīkdienības virszinībās un taisījās manas bietes atlaist no visiem maniem skatiem vienlicīgi, lai tas iztirzā manas vēnas. |
|
|
