| |
[Aug. 10th, 2011|09:18 am] |
|
Zinaamaa meeraa visas asakas bija pasaciitas ar raivi chabli priekshgalaa vinjas apnjeemaas sadziedeet manas reetas ar starplaikiem, kuros es biju radars, par mani smaidiija sniegs un sliekas ar kaapuru priekshaadinjaam mainiija garaazhas pret dziivoklju atsleegaam un mutauts klaigaaja, ka tam vajag dzert un sniegs skraidiija pliks, jo tam bija temperatuura. Es klaigaaju visvairaak, jo man bija iespiests deguns starplaikaa starp un prieksh kam un sniegs bija vairaakas reizes man piekodinaajis atgaazt nekrologu ar skapi un taivaanas diivaanu un man nebija gandariijuma par prieksheejo kjeedi, jo tai apkaart pletaas mamutu mediibas. Es nevareeju izkjepuroties no strosteeshanas, jo man bija vairaaki atkritumi aiz kraagas, kurus es nevareeju ierobezhot savaa nodeviibaa, taapeec es gaaju ar garainjiem runaat par naacijas zeltu, kuru es biju uzceelis uz slieku strupcelja un gaidiija muusu maanijas prieksha skaisti skati no apokalipses komiksa un taisiijaas dzist visas saules, kuru biedriskums bija muus apskaavis ar trejdevinjiem zhuburiem un tiesnesis mekleeja kabataas dziires un taustiijaas peec pergamenta, kuraa ietiit dailjavu sievu un nokuupinaat maajai sienas, lai tajaas nemetas akachi, kuros raut aklaas zarnas iekshaa un pleest, lai taas nedodas rokaas ienaidniekam, bet mundieris atkaraajaas kaa pretiigs padotais un skaisti bija mani redzeet izredzeeto rindaas un es padevos shiem skumjajiem taalskashiem un man nebija vainojamo vienaa veerienaa pieskaitaamu, jo es biju uz dzelzcelja sastumts kaa kravas garainis un nodeviibas manekeni mani steidziigi atziimeeja azimutu graamataa kaa peedeejo muljkji, jo es biju gaagaans un man bija savs virves dejotaaju pulcinjsh, ko pasargaaja nometnes komendante ar cigareshu papiiriem un ampulaam churu. |
|
|
