| |
[Oct. 5th, 2011|10:19 pm] |
|
vai tad es pie dieviem staigāju? vai tad es esmu tāds apdāvināts, ka nevaru noturēties pie zemes? galva sareibst? turiet mani pie zemes, turiet ir kāds, tas ir viņa vārds. Turiet ieradās pilsētā ar vilcienu un ar vilciena biļeti pamāja cepurei, kurai rokās bija lodāmurs, jo viņa tētim bija lodēšanas darbnīca, kur par galveno palīgu strādāja lodāmurs. kad Lodāmurs ieradās pilsētā, viņam pieskrēja dobermaņa suns un sasita roku. pēc tam noskaidrojās, ka sišanā tika izmatots galda kāts, un kad lietus bija nolijis, salocījis kātu, viņš ar brezenta stiprām dūrēm saklapēja ezera vidu, citi teiktu dīķa, es saku pīķis, divi trīs, divi trīs, burkā burkāns urkānu meklē ar māla cimdiem un beku rausīša formā, lai skaistāk izskatās, kad izsit zobu. mīlnieks trīlnieks, bet varbūt es pārspīlēju, varbūt es varu būt patiess, varbūt es varu būt nenobeigts kā pļava, tā ar savu varu patvaru un spalvu ar jums runā radio brīvā eiropa, vai eiropa ir brīva? tu nekad nekonkretizē savas baltās čības, man laiks iegriezties miesā, man laiks palikt par politkorektu tiesu jums uz miesas krustu un asinis uztetovēt alumīnija piešus smagam roku darbam un baltai paltraka palātai. |
|
|
