kapuciz - sevi meklējot....

Tātad, stāsc par ideālajiem Jāņiem.... :)

Sākas viss toreiz tajā sen senajā 2006. gada 23. jūnija pēcpusdienā, kad ap 16:00 satiku savus dārgos viesus Kandavas autoostā :) līdz tam šiverēju un tekalēju pa māju darot 100 un vienu sagatavošanās darbu... + uzpinu ozollapu vainagu, pirmo reiz, un visi teica, ka sanācis dikti pa smuko - biezs un kupls.... :) prieks! tātad satikāmies...notiek ašais sapazīstināšanas process.... un tad ejam....neatceros vai devāmies vispirms uz māju un tad pēc paikas, vai paiku uzreiz iepirkām, bet lai kā arī nebūtu tika iepirktas - 2 ūdenspistoles, frīzbijšķīvīc, vēl viens mētājamais - līdzīgs kā propellers un 12 badmintona mušiņas :D jo iepriekšējā pieredze liecina, ka mušiņas mēdz zust, aizlidot un izputēt. Tad tika iepirkta paika un alko...Katram pēc saviem ieskatiem, vēlmēm un sajūtām....  Nokļūstot mājās, tika nolemc, ka jāuzceļ telc, jo iepriekšējā pieredze (atkal jau!) liecina, ka no rīta ir grūtāk uzcelt telti un dabūt taisnu jumtu, jo kā Ulibeks reiz teica: „..galvenais, lai jumc ir taisns!”.. tātad telc bij saslietas...īsa ekskursija pa dārzu, māju.....  dēvāmies uz pļavām pēc ziediem, dūdiņu vainagiem, jo gribējās Jāņus pavadīt ar Jāņu vainagu.... operators arī bija līdz un tā nu viss tika iemūžināc, kustīgajās bildītēs.... mētāc frīzbijs, uzņemta enerģija no uguns, ūdens akmeņiem, izmīcīta velna gulta, grāvji un tad jau atgriezāmies mājās.... Ar vainagu pīšanu veicās labi mums dūdiņām, bet tā, kā kāds vīrieš dzimtes pārstāvis arī vēlējās iemācīties pīt vainagu, tad jautrība sita augstu vilni :D taču pēc apmēram, 1 h vainagi bij sapīti un Jāņu bērni varēja sākt svinēties.... nolēmām, ka pirmo vakaru svinam augšā kalnā, lai varam vērot fantastisko skatu.... izpildot tradīcijas, sadedzinājām veco Jāņu vainagu...lai pie kamīna varētu piekārt jauno.... un beidzot varējām ēst un dzert... nama māte visu dienu skrienot, kustoties, darbojoties, bij vienkārši piemirsusi paēst....huh, svētlaime....
Kokteilīc pēc kokteilīša, smiekli pēc smiekliem, sarunas pēc sarunām, ūdencpīpes dūms pēc dūma un tad nama māte ievilka dejot gribētājus deju virpulī.... :D kāds vēl pamanījās bilst – „trakā!”... bet man gribējās dejot.. dejot... dejot.....  kad pārējie bij nogurdinājušies, tad nama māte viena pati virpuļoja pa deju grīdu :D pārējiem esot bijis jautri to visu vērot :D ticu, ka tā :D bet neko nenožēloju... tad radās doma, apmeklēt vietējo zaļumballi, ozolāju estrādē :D sen tā nebiju dejojusi... protams, atšķīrāmies no citiem dejotājiem ar savu hiperaktivitāti un nežēlīgi daudzajiem griezieniem :D apkārtējie veltīja mums nepārprotamus acu skatus.. domāju, ka sirc dziļumos arī viņi tā gribēja......  deju karstumā dabūju arī pierē punu! :D njā, tad mājupceļš, saullēkc, ūdencpīpe un tad tiem, kas jutās saguruši nakc miers un papardes..... :D

Otrā diena iesākās ar lielu karstumu teltī.... arī slāpes darīja savu.... un tā nu rīc iesākās ap 9, lai gan tikai pirms pāris h bij ielīsc teltī... :D nama māte klusiņām rikšoja un saklāja brokastu galdu, kad teltīs sāka parādīties kādas kustības :D sakārtoju apkārtni un aidā brokasc varēja sākties..... pirms tam gan pamanījos kreisai rokai uzgāžot vārošu ūdeni virsū.... bet viss beidzās laimīgi.... brokastis, kuru laikā nama māte kādam savam viesim stāstīja pasakas, ar ļoti pārliecinātu sejas izteiksmi.... :D badmintona mači..... :D dubultspēles, dubultspēles ar divām mušiņām :D ūdencpīpe, kokteilīši, smiekli, badmintons, filmēšanās... par kartingiem bik škrobe, ka nesanāca, bet no otras puses labi vien ir, jo visi bij sapīpējušies un zem grādiem.... dienas gaitā, tikai izmantotas arī ūdencpistoles..... tā nu vienc otrs bij visai slapjš :D pēcpusdienas gaitā, tika nomainīti krēsli, nju tie, kuriem kājas var pielikt un atlaisties tik dziļi, kā gultā... kā izrādās visiem tie patika, un teica, kādēļ ātrāk nedevu šos.... vienbrīd radās ideja.... līst guļammaisos, tad tajos krēslos un iepīpējot ūdenpīpi gulēt zem klajas debess... netraucētu tas, ka bijām Abavas senlejā :D taču beigās, operatīvi salīdām teltīs un iemigām..... pirms tam, gan kāds no telc 2 reiz pamanījās nobļauties: "Draiskais, Tu man esi apnicis jau!!!!"

...un pienāca trešā diena.... kādam sāpēja rokas no badmintona, kāds jutās sabradāc, bet pamazām visiem samostoties, paēdot brokastiņs.... :D nolēmām Valmieras viesiem parādīt to upi... upi par Abavu sauc. izlēmām frīzbij škīvīt, badmintonu un ūdencpīpīt ņemt līc... tika uzvilktas peldenes un aidā... vedu rādīt viesiem savas bērnības peldvietas.... kā viss bij mainījies....iesākumā viesus vedu gar Abavu uz pirmo peldvietu...kur agrā senatnē mācījos peldēt un dauc laika pavadīju....vietā, kur abava, līdz ceļiem un mierīgi var pāriet pāri, ūziņas nesaslapinot... :D bet tā, kā mēs peldētāji, tad nolēmām iet uz tālo un labo vietu....izlēmām iet gar pašu Abavu, gar kuru veda šaura taciņa.... lieki piebilst, ka šais laikos viss tur ir tā aizaudzi, ka nātres bij līdz zodam, taču es kā īstena nama māte gāju visiem pa priekšu, pieliecot un cīnoties ar suņu burkšķiem un nātrenēm, man bij palīgs badmintona rakete... paskac esot laps, kā es kā supersievete, nesusies visiem pa priekšu, rādot ceļu un cīnoties ar nātrēm.....
Un tad atskanēja bļāviens, strauja kustība un nama māte palēcās 5 soļus uz atpakaļu, jo...uz taciņas gozējās čuska....zalktis....tā, nu dažiem sākās panika... jo gan uz priekšu, gan atpakaļu bij vienlīdz lieli džungļi un nātres.... tā nu nama māte saņēmās... sirc jau dauzījās kā negudra, bet saņēmos un gāju...un izvedu viņus līdz īstajai taciņai.... un tad jau ievērtējām un paliel'jāmies ar nātru dzēlumiem, saskrāpējumiem un jautrā solī devāmies uz īsto peldvietu.... uj, un tas viss bij tā vērc.... jo peldvieta, aizvien tikpat skaista un labā kā toreiz.... tāizklājāmies - sauļojāmies ar vairāk un mazāk apģerba gabaliem, kā kuru brīdi, filmējāmies, pīpējām ūdencpīpīt, dziedājām nebalsī....un bija tik labi.....tā nočillējām līdz pienāca vakars un dēvāmies mājās.... paēdām, atkal iepīpējām..... novācām teltis.... uzstādījām kamerai automātisko režīmu un visi nostājāmies kameras priekšā un katrs pateica, kaut ko par visām 3 brīvdienām, piedzīvojumiem.... skaisti :) prieks par pavadītajām brīvdienām un skumju sajūta, ka viss beidzies....

Laimīgais mājupceļš!


ideālie Jāņi izdevās! :D

Tātad... kopš Jāņiem vēl aizvien neesmu normāli gulējusi...
Vakar, piemēram, modos 05:10, lai brauktu uz Rīgu...
Domāju vakarā pēc darba laicīgi ieiešu gulēt un pa smuko pagulēšu.. izgulēšu brīvdienu normu.... bet ap 15:00 nāca piedāvājums doties pēc darba uz Baltezeru peldēt... Vai tad mani negulēta nakc spēj atturēt?
Nop, piekritu.
Un tā nu ap 19:00 braucām uz Baltezeru....maldījāmies, bet beigās atradām ezeru un peldvietu un.... ūdenc kā piens... tik silc....un man patīk peldēt..... huh.... (mm)
pēc peldes radās ideja, par to, ka jāpaēd... sacīc - darīc.... braucām caur Ādažiem, pie Gaujas tilta ir fantastiska ēstuve....guļbaļķu ēkas...un nosaukums sākas uz K burtu, kaut kas līdzīgs karbonādei... pasūtīju - Laša krēmzupu ar garnelēm... ņam, ņam... garda bezgala.... virs koku galotnēm rietēja saule. Paēduši devāmies uz Saulkrastiem....uz jūru... jūra, tik mierīga... nju tik..... izskatījās, kā liels ezers. Saulkrastu ezers. :D Mājupceļā radās atziņa, ka Kokodiļļi ēd ziloņus! Tas nju ir fakc. Arī pusziloņus un piedzer Evian ūdeni... Ap pusnakti mājupceļš...Bet tā, kā miegs ne vienā acī, tad devāmies uz iemīļoto tējnīcu dzert tēju, citronūdeni un pīpēt ūdencpīpīt.... (mm)
labi, ka man mājas nav ūdencpīpīt, tas laikam būtu negals....Sarunas par lidošanu, mūziku, garām skropstām......smiekli..... Un ap 2:30 devāmies mājup.....

Protams, šorīt 08:10 ienīdu visu pasauli, ka sasodīc man jāceļas!!!