Par ideālajiem Jāņiem.... Day 3
...un pienāca trešā diena.... kādam sāpēja rokas no badmintona, kāds jutās sabradāc, bet pamazām visiem samostoties, paēdot brokastiņs.... :D nolēmām Valmieras viesiem parādīt to upi... upi par Abavu sauc. izlēmām frīzbij škīvīt, badmintonu un ūdencpīpīt ņemt līc... tika uzvilktas peldenes un aidā... vedu rādīt viesiem savas bērnības peldvietas.... kā viss bij mainījies....iesākumā viesus vedu gar Abavu uz pirmo peldvietu...kur agrā senatnē mācījos peldēt un dauc laika pavadīju....vietā, kur abava, līdz ceļiem un mierīgi var pāriet pāri, ūziņas nesaslapinot... :D bet tā, kā mēs peldētāji, tad nolēmām iet uz tālo un labo vietu....izlēmām iet gar pašu Abavu, gar kuru veda šaura taciņa.... lieki piebilst, ka šais laikos viss tur ir tā aizaudzi, ka nātres bij līdz zodam, taču es kā īstena nama māte gāju visiem pa priekšu, pieliecot un cīnoties ar suņu burkšķiem un nātrenēm, man bij palīgs badmintona rakete... paskac esot laps, kā es kā supersievete, nesusies visiem pa priekšu, rādot ceļu un cīnoties ar nātrēm.....
Un tad atskanēja bļāviens, strauja kustība un nama māte palēcās 5 soļus uz atpakaļu, jo...uz taciņas gozējās čuska....zalktis....tā, nu dažiem sākās panika... jo gan uz priekšu, gan atpakaļu bij vienlīdz lieli džungļi un nātres.... tā nu nama māte saņēmās... sirc jau dauzījās kā negudra, bet saņēmos un gāju...un izvedu viņus līdz īstajai taciņai.... un tad jau ievērtējām un paliel'jāmies ar nātru dzēlumiem, saskrāpējumiem un jautrā solī devāmies uz īsto peldvietu.... uj, un tas viss bij tā vērc.... jo peldvieta, aizvien tikpat skaista un labā kā toreiz.... tāizklājāmies - sauļojāmies ar vairāk un mazāk apģerba gabaliem, kā kuru brīdi, filmējāmies, pīpējām ūdencpīpīt, dziedājām nebalsī....un bija tik labi.....tā nočillējām līdz pienāca vakars un dēvāmies mājās.... paēdām, atkal iepīpējām..... novācām teltis.... uzstādījām kamerai automātisko režīmu un visi nostājāmies kameras priekšā un katrs pateica, kaut ko par visām 3 brīvdienām, piedzīvojumiem.... skaisti :) prieks par pavadītajām brīvdienām un skumju sajūta, ka viss beidzies....
Laimīgais mājupceļš!
ideālie Jāņi izdevās! :D
Un tad atskanēja bļāviens, strauja kustība un nama māte palēcās 5 soļus uz atpakaļu, jo...uz taciņas gozējās čuska....zalktis....tā, nu dažiem sākās panika... jo gan uz priekšu, gan atpakaļu bij vienlīdz lieli džungļi un nātres.... tā nu nama māte saņēmās... sirc jau dauzījās kā negudra, bet saņēmos un gāju...un izvedu viņus līdz īstajai taciņai.... un tad jau ievērtējām un paliel'jāmies ar nātru dzēlumiem, saskrāpējumiem un jautrā solī devāmies uz īsto peldvietu.... uj, un tas viss bij tā vērc.... jo peldvieta, aizvien tikpat skaista un labā kā toreiz.... tāizklājāmies - sauļojāmies ar vairāk un mazāk apģerba gabaliem, kā kuru brīdi, filmējāmies, pīpējām ūdencpīpīt, dziedājām nebalsī....un bija tik labi.....tā nočillējām līdz pienāca vakars un dēvāmies mājās.... paēdām, atkal iepīpējām..... novācām teltis.... uzstādījām kamerai automātisko režīmu un visi nostājāmies kameras priekšā un katrs pateica, kaut ko par visām 3 brīvdienām, piedzīvojumiem.... skaisti :) prieks par pavadītajām brīvdienām un skumju sajūta, ka viss beidzies....
Laimīgais mājupceļš!
ideālie Jāņi izdevās! :D
es teicu, ka viss būs kārtībā vislielākajā!
s.r.
bet par to ūdenspīpi,
es neticēju
bet tā tiešām apnīk
un tad ir jātaisa kādu 3 mēnešu (vismaz)
pārtraukuma tūre.