Nagu laka tomēr nebija izžuvusi. Ah well, vēlāk pārlakošu. Tagad jabrauc uz pilsētu.
Jūtos vainīga - es laikam atkal tērēšu naudu. Bet man tik ļoti gribas kaut ko pozitīvu, likās, ka varbūt jaunas, dīvainas, lētas kurpes varētu radīt kaut kādu jaunu noskaņojumu manam outfitam un man pašai.
Tad gan atkal nāk tas, ka esmu jau mainījusies iekšā, kāda jēga no apģērbu/kurpju gabaliem?
Un vēl - esmu izdomājusi, ko viņam teikt. Pat ne izdomājusi, vārdi vienkārši parādījās. Pierakstīju - tā jau jēgu neaizmirsīšu, bet tos atbilstošos angļu vārdus varu gan, un tad es varētu to visu biku sačakrēt. Man liekas, ka it's the right and only thing I can do. Vai nu nostrādās - škiet, ka tas ir vienīgais veids, kas varētu darboties - vai arī nē. Bet tad jau nebūs tā, ka es nemēģināju. Un arī labi, ka nemēģinaju ātrāk, kad vel nebija īsto vārdu. Ceru, ka rīt būs iespēja ar viņu parunāt.