Palasīju vecos ierakstus. Dikti daudz lietu iz manas dzīves pietrūkst.
Es pat šeit nebiju minējusi par rozā brillēm Lenonna stilā! Un pagaidām esmu vienīgā, kam pasaule nešķiet dikti zaļa pēc ilgas to nēsāšanas. Paredzu, ka tas tāpēc, ka man arī 'naturālās' rozā brilles ir(to biš iemīlējusies). Lai gan kurš viņu zin ar brillēm, jūtām un rozā krāsu vienmēr viss ir kaut kā dīvaini.
Pēc vairāku stundu nekoīstinedarīšanaspiedatora esmu mazāk uz visiem dusmīga. Jēj. There even is something I want more than a gun: Lidmašīnas biļete līdz Gatvikai+autobusa biļete līdz Oksfordai+kredīts telefonam lai uzzinātu uz kurieni tad viņš pārvācās+autobusa biļete, lai tiktu tur, in his embrace.
Lai gan.. a gun is easier to get, methinks. Sākumam laikam vajadzēs papildināt Okarti(ceru izbraukt uz "man taču ir dzimšanas diena, tas ir tikai godīgi man pirkt kredītu un neatgādināt pēc divām dienām, ka tikko jau nopirka un nopirkt atkal") un pamaklēt manu Vodafone telefonu, lai arī esmu diezgan droša ka tas ir pazaudēts/nozagts. Tāds lēts sūdiņš vien bija, bet man patika. Labi, ka vismaz visas bildes ir uz datora.
Šodien vēl biju iedomājusies par savu laptopiņu - Kā tur manam mazulītim iet Igauņzemēs... Jācer, ka dzīvu un veselu pārvedīs, ka izveseļosies un ka viss savilktais mūzikas daudzums (it īpaši Led Zeppelin, Travis, Donnie Darko soundtrack, Bītli, Across the Universe soundtrack) tur vēl būs. Un bildes.
Pfft, viss apnicis. Pāri diviem. Rīt autoskola, eju gulēt.

Nogurums. Laikam vajadzēja gulēt vairāk par 3 stundām. Then again, aizmigt nesanāk - parasti part kad neesmu nogurusi sanāk. Pfft. Dīvaina diena šodien - es vainoju laikapstākļus. I wish it just rained all day - lietus ir nais!
Tēvs atbraucis. Yay, I guess, lai gan tagad man piesiesies divtik vairāk...
3 dienas.

Lūk par ko es aizdomājos vilcienā, kad izlasīju visus vecos dienasgrāmatas ierakstus, un pirms vēl atvēru ceļu satiksmes noteikumus, kurus man tā kā būtu beidzot jāsāk lasīt:
Vai tie cilvēki, kam ļoti vajadzīga vientulība, bet visi viņus neliek mierā jūtās tik pat slikti kā tie, kuriem ir vajadzīga sabiedrība bet nu galīgi pie tās netiek. Nekomunikabliem baigi kaitinoši, ka pat 1 cilvēks mēdz būt pa daudz. Tas ir pluss sociālajiem, ka ar vienu jau it kā totāli var pietikt. Ziepēs jāiet, kad neviena nav. Lai gan.. nekomunikablos laikam tas viens cilvēks, ko VISMAZĀK gribas redzēt/dzirdēt etc., un kas noteikti vislai ir around (paredzu, ka es ļoti bieži(vienmēr?) esmu tas cilvēks) var vairāk nekā gana nokaitināt, pat tā ka i divus nevajag...
Forši, līdz kam nonākuši, es dalu cilvēkus pa grupām. Pfft. Un tas pat nav "mēs nabaga kreiļi" un "pārējie maitas"
v_v
Ai, ai, Kate.