Palasīju vecos ierakstus. Dikti daudz lietu iz manas dzīves pietrūkst.
Es pat šeit nebiju minējusi par rozā brillēm Lenonna stilā! Un pagaidām esmu vienīgā, kam pasaule nešķiet dikti zaļa pēc ilgas to nēsāšanas. Paredzu, ka tas tāpēc, ka man arī 'naturālās' rozā brilles ir(to biš iemīlējusies). Lai gan kurš viņu zin ar brillēm, jūtām un rozā krāsu vienmēr viss ir kaut kā dīvaini.
Pēc vairāku stundu nekoīstinedarīšanaspiedatora esmu mazāk uz visiem dusmīga. Jēj. There even is something I want more than a gun: Lidmašīnas biļete līdz Gatvikai+autobusa biļete līdz Oksfordai+kredīts telefonam lai uzzinātu uz kurieni tad viņš pārvācās+autobusa biļete, lai tiktu tur, in his embrace.
Lai gan.. a gun is easier to get, methinks. Sākumam laikam vajadzēs papildināt Okarti(ceru izbraukt uz "man taču ir dzimšanas diena, tas ir tikai godīgi man pirkt kredītu un neatgādināt pēc divām dienām, ka tikko jau nopirka un nopirkt atkal") un pamaklēt manu Vodafone telefonu, lai arī esmu diezgan droša ka tas ir pazaudēts/nozagts. Tāds lēts sūdiņš vien bija, bet man patika. Labi, ka vismaz visas bildes ir uz datora.
Šodien vēl biju iedomājusies par savu laptopiņu - Kā tur manam mazulītim iet Igauņzemēs... Jācer, ka dzīvu un veselu pārvedīs, ka izveseļosies un ka viss savilktais mūzikas daudzums (it īpaši Led Zeppelin, Travis, Donnie Darko soundtrack, Bītli, Across the Universe soundtrack) tur vēl būs. Un bildes.
Pfft, viss apnicis. Pāri diviem. Rīt autoskola, eju gulēt.
Bezsakara paradīze - Post a comment
Man Tev ir kaut kas jāpastāsta...