April 6th, 2021 (04:24 pm)
man skapī ir tikai crop topi. kas notika!
March 21st, 2021 (01:43 pm)
sapratu, ka sexual harassment nav tas pats, kas uzmanības apliecinājumi, bet man ir kauns kaut ko darīt lietas labā. gribas to paslaucīt zem paklāja jo īpaši tāpēc, ka tas projekts, cerams, drīz beigsies. un, kamēr tikai runā, bet neko fiziski nenodara, tas neskaitās? vismaz lv gan jau, ka ne. tomēr, ja ne sevis, tad citu bijušo un nākotnes upuru dēļ kkas jādara. pretīgi. depersonalizējos.
March 19th, 2021 (11:37 pm)
es tik ļoti alku pēc vīriešu uzmanības un man reāli skauda, kad draudzenes sūdzējās par kkādu krīpu uzmanības apliecinājumiem. i hate it here
papildus riebumam izjūtu arī paštīksmi
March 16th, 2021 (12:15 am)
pieķēru apjausmu, ka interneta veikalos apģērbu modeles pēkšņi ir jaunākas par mani. ko tu man centies pārdot, bērns?
March 14th, 2021 (02:02 pm)
no virtuves izlietnes notekas sāka nest pēc maitas, tāpēc ierasti sabēru kurmi, profilaksei arī vannā. saslāpu un ielēju sev no tā paša krāna ūdeni padzerties. rijot otro malku, pēkšņi iešāvās doma, ka visa kanalizācijas sistēma darbojas uz atpakaļteci un tagad esmu kaut kādā veidā iemalkojusi nātrija hidroksīda graudiņus, kas efektīvi šķīdina manu rīkli, barības vadu un drīz vien saēd no iekšas mani visu. izspļāvu malku no mutes un likās, ka jūtu kņudoņu un dedzināšanu, prātā savienoju ūdens caurules un centos saprast, kā darbojas kanalizācija.
March 12th, 2021 (07:46 pm)
pēdējās 3 dienas pilnā skaļumā blāstoju the sisters of mercy un kko jūtu
March 12th, 2021 (12:07 am)
tas, ka mammai tomēr nav labi ar veselību un viņai jāoperē labdabīgs audzējs no sirds. priekškambaru miksoma. domāju par mammas sirdi un dusmojos uz pasauli
un viņas kaķim nieres sāk atteikties
un es joprojām neesmu viņus pusgadu satikusi
March 9th, 2021 (07:56 pm)
konstatēju nelielu crush
March 2nd, 2021 (08:38 pm)
"jaunais celms", bļeģ
February 26th, 2021 (12:25 am)
ir ļoti liela varbūtība, ka es savus vecvecākus un mammu, nesatikusi jau teju pusgadu, nesatikšu vairs nekad. nē, viņiem veselība puslīdz turas un mamma vnk grasās pārvākties uz vāciju pie vīra.
jā, un tad sākas tas, ka es jau cenšos sadzīvot ar šo situāciju un nogriežu jebkādu komunikāciju. godīgi - es jau sāku aizmirst, kā viņi izskatījās. man ir nenormāli skumji, bet tad es sevi pieķeru pie šīs mentālās dročīšanas, kas ir traģisku scenāriju iztēlošanās. kārtējā paškaitējuma forma.
