nesen iedomājos, ka jāietrenē sevi smaidīt citādāk, smukāk- lai vaigi neizstiepjas tik resni un plati pāri ausīm un lūpas savukārt nesažmiedzas plānas jo plānas. eksperimentēju ar dažādām grimasēm, kad lūpu kaktiņus stiepju nevis katru uz savu pusi, bet vairāk uz augšu, un lūpas nedaudz uz āru. tas ir pat svarīgāk par taisnu muguru, līdzatkarību un karjeras straglu