visa dzīve ir kaut kā gaidīšana un tad atkopšanās no tā
kaut kas bišķīt, bet nemitīgi grauž un sreso ārā. pirms tam nevarēju sagaidīt, kad varēšu atbraukt, bet hometowna apmeklējums uzdzina sāpi, es varbūt kaut ko pārpratu, bet sajutos padzīta un negaidīta. hz, pilnmēness?

rītā dabūšu atpakaļ ID karti, es pat negāju pieteikt tās pazaudēšanas faktu PMLP