čiv riv 72!
Ar astoņiem mēnešiem un pāris aptumsumiem vajadzētu pietikt, lai atgrieztos cibiņas vidē. Ar vienpadsmit dienas aizkavējušamies mēnešreizēm pietiek principā. Nervi čupā, rītā no rīta atkal mērcēšu puļķīti čuriņā. Mana dzīve šajā brīdī ir multenes varonis, kas jau kādu laiku skrien pa zilu gaisu virs kanjona, un vienīgais, kas neļauj gāzties dibenā, ir tas, ka viņš nav paskatījies uz pamata trūkumu zem papēžiem. Kvantu mehānika? pēc idejas es vienlaicīgi gan esmu, gan neesmu stāvoklī.
Man vakar bija ekskursija pa azartspēļu klubiem ar draudzeni un draugu. Okei, es vienmēr esmu zinājusi, ka ir šie fēniksi un klondaikas, bet tā līdz galam neticēju visai mehānikai un tam, ka tur tiešām viss iekšā eksistē un notiek? Priekšstats, ka tā ir tikai tāda fasāde, abstrakta ideja, protams, ir vēl dīvaināks.
Šodien vairs negribēju pīpēt, man patiesībā jau sen nepatīk un apnika, bet es kautrējos sev to pateikt. Darbā biju super pissed off, gribējās, lai kāds saraudina, bet visi pircēji bija normāli.

bija man spīdoša ideja, kā izārstēt sevi no glupajām vakara pārdomām, gara vājuma, veģetatīvās distonijas un hipohondrijas: iet laicīgi gulēt! Tas novērš visas problēmas, jo tu vienkārši tajā laikā esi izrubījies. Tā vietā tūlīt būs trīs naktī un es bakstu taustiņus, lai nebūtu jāklausās savā grēcīgajā paurītī.
Man nepieņemami ilgi likās, ka "klusa nakts svēta nakts" lirikas fragments "Visi dus nomodā" ir uztverams kā pats par sevi, tāds oksimorons, kāpēc gan ne.

Vēl mani vienmēr ir mulsinājušas "pekainas kājiņas" no aijā žūžū. Ja pekas ir...nu, kājas, ko tu centies pateikt? vai mēs esam gatavi apdziedāt snīpjainu degunu un punčainu vēderu? un, vai, saucot mani par peciņu, tu apzinies, ka nosauci mani par kāju?