Kapibārijas hronikas
Kad Noass bija izveidojis šķirstu un no katra dzīvnieka pa diviem veda uz tā, kapibaru pārim tikko bija piedzimuši bērniņi. Viņi negribēja bērnus atstāt noslīkstam, tāpēc meklēja risinājumu, kā arī viņus dabūt uz šķirsta.
Tajos laikos kapibaras un ķenguri dzīvoja uz viena kontinenta (vienā kontinentā) un bija tuvi draugi. Kapibaras lūdzās ķenguram, vai viņš nevar viņu jaundzimušos bērneļus, kuri bija tik mazi kā ābols, paslēpt savā kabatā. Protams, jau tajos laikos nekas nenotika bez maksas, un kapibaras atdeva ķenguriem visas savas teritorijas un duci ar īpaši kultivētajiem augu stādiem.
Kad pienāca laiks kāpt uz šķirsta, Noass pat neiedomājās pārbaudīt ķengura vēdersomu, jo tā izskatījās tukša. Taču mēnešiem ejot drīz vien citi zvēri ievēroja ķengura briestošo vēderu un nosūdzēja Noasam. Noass veica somas pārbaudi un atrada tajā divus kaķa lieluma kapibarēnus. Bīstoties Dieva dusmas un bailēs par pārtikas trūkumu vēlākajos mēnešos, ūdenim nedaudz atkāpjoties, viņš abus bērnus izsēdināja uz kāda kalna, kura sausā kore bija tikko redzama vairs ūdens. Lielo kapibaru sirdis lūza skatoties, kā šķirsts attālinās no plašajā pasaulē izmestajiem bērniem.
Kas notika ar uz šķirsta palikušajām kapibarām nav zināms ,jo nekādi rakstiski avoti nav saglabājušies, taču uz kalna izmestās kapibaras pielāgojās uzturam, kas sākotnēji sastāvēja tikai no augiem un izveidoja vienu no mūsdienās spēcīgākajām, un ietekmīgākajām impērijām-Kapibāriju.
Tajos laikos kapibaras un ķenguri dzīvoja uz viena kontinenta (vienā kontinentā) un bija tuvi draugi. Kapibaras lūdzās ķenguram, vai viņš nevar viņu jaundzimušos bērneļus, kuri bija tik mazi kā ābols, paslēpt savā kabatā. Protams, jau tajos laikos nekas nenotika bez maksas, un kapibaras atdeva ķenguriem visas savas teritorijas un duci ar īpaši kultivētajiem augu stādiem.
Kad pienāca laiks kāpt uz šķirsta, Noass pat neiedomājās pārbaudīt ķengura vēdersomu, jo tā izskatījās tukša. Taču mēnešiem ejot drīz vien citi zvēri ievēroja ķengura briestošo vēderu un nosūdzēja Noasam. Noass veica somas pārbaudi un atrada tajā divus kaķa lieluma kapibarēnus. Bīstoties Dieva dusmas un bailēs par pārtikas trūkumu vēlākajos mēnešos, ūdenim nedaudz atkāpjoties, viņš abus bērnus izsēdināja uz kāda kalna, kura sausā kore bija tikko redzama vairs ūdens. Lielo kapibaru sirdis lūza skatoties, kā šķirsts attālinās no plašajā pasaulē izmestajiem bērniem.
Kas notika ar uz šķirsta palikušajām kapibarām nav zināms ,jo nekādi rakstiski avoti nav saglabājušies, taču uz kalna izmestās kapibaras pielāgojās uzturam, kas sākotnēji sastāvēja tikai no augiem un izveidoja vienu no mūsdienās spēcīgākajām, un ietekmīgākajām impērijām-Kapibāriju.