Patiešām skumja un vientuļa dzimšanas diena. Šo zīmīgo ciparu biju iztēlojusies nosvinēt ar blīkšķi, nu neko vairs.
Rokas sniedzas uzrakstīt viņam. Bet tas būtu dīvaini. Būtu dīvaini, kā es esmu atradusi viņu facebook, lai gan nezinu par viņu absolūti neko. Nez kāpēc viņu nevar pievienot draugos. Es nezinu. Facebook neizmantoju.
bet atkal - man nav ko zaudēt viņam uzrakstot, neskaitot pašcieņu. Mēs tāpat dzīvojam divās dažādās pasaulēs, kuras nekad nesaskaras un pavisam drīz mūsu starpā būs tūkstošiem kilometru
ES NEZINU
es vairs nejūtos kā pusaudzis kuram ir iedots pārlieku daudz vaļas un naudas. Lai gan dažkārt vēl jūtos. Kad sāk cilvēks skaitīties pieaugušais? Kad man šodien veikalā pārdevēja pateica, ka varu atlaižu kuponu iedot mammai, es atkal sajutos kā bērns.
aizbraukšu ciemos uz "mājām" un mana brīvība būs zudusi. Laikam jau tas cik pieaugusi jūtos atkarīgs no vides