mani ir viegli emocionāli iespaidot, ir emociju viļņi, kad jūtos, ka sanarkojies no labsajūtas sīkumu dēļ (garšīgs ēdiens, skaists daba skats, labi laikapstākļi u.c.) un pusstundu vēlāk jūtos kā sūds, mani viegli aizvainot, sāku strīdus, pēctam nožēloju, dazkārt liekas, ka teikto/darīto ir darījis kāds cits cilvēks nevis es. arī problēmas ar identitāti. Esmu mēģinājis daudz dažādus hobijus, nevienu no tiem neizkopis. Manas vērtības ātri mainās, visu laiku gribu kaut ko izmainīt sevī. Es pat neesmu pārliecināts par savu dzimuma identitāti un seksualitāti. Man likās, ka esmu hetroseksuālis, tad kādu brīdi, ka biseksuālis, tagad vispār šķiet, ka īsti pretējais dzimums nekad nav "pievilcis", es vienkārši biju emocionāli atkarīgs, pārlieku pieķēries tiem, pret kuriem man likās, ka ir jūtas.
Man riebjas nekonkrētums, man vajag būt pārlicinātam par visu. Kā arī man dažkār sāk kaitināt itin viss. Pat lietas, kuras es vienmēr dievienu.
šeit aiziet tas punkts, ka borderline cilvēki pieķeras ātri un negrib tikt atstumti. Kad biju sīks (9 gadi un uz augšu), es izlikos, ka man nav iebildumu pret mātes vīru, jo ievēroju, ka viņai patīk, ja mēs labi saprotamies un man bija bail, ka citādi viņa mani aizstās. Viņš kaitināja un apcēla mani, bet viņa teica, ka viņš tikai jokojas, tāpēc es izlikos, ka man ir smieklīgi, lai gan citreiz viņa joki bija pat fiziski nedaudz sāpīgi. Man riebās apskāvieni, un viņš mani spieda šausmīgi cieši, ka es knapi paelpot varēju, un es klusēju un gāju samīļot, jo māte priecājas, cik mēs labi saprotamies. Mēdzu ierāpties gultā starp viņiem un skatīties televizoru, kad braucu ciemos, jo negribēju atteikt, kad mani sauca. kad viņiem piedzima kopējs bērns, viņš sāka mani ignorēt un es centos darīt visu, lai tikai izpatiktu. Arī vēl gadu atpakaļ es gribēju izpatikt, centos darīt visu, lai kaut vai "čau " man pateiktu, bet tas nelīdzēja.
Arī esot ar draugiem es dažkārt darīju lietas, kas man nepatīk, bet tas varbūt nebija tik ļoti izteikti. Kad man liekas, ka mani atgrūdīs, es sāku rakstīt teikt, ko es izdarīju nepareizi, kāpēc es vairs nepatīku. Ar savu "labāko draugu", kuru draudzība ilga tikai pāris mēnešus, gan es ļoti centos, lai mani neatgrūztu, long story short, pāris mēnešus vēlāk mani atgrūda un vairs nekad nerakstīja. Mēdzu braukt ciemos, cik vien bieži varu, neiebildu, vienīgās reizes, kad es iebildu, bija, kad vēlējos dzirdēt, ka es vēl rūpu un ka manus iebildumus respektēs. Viņš gan mēdza manipulēt, bet es ļāvos manipulācijai. Manas sajūtas parasti bija, ka viņš ir vai nu jaukākais cilvēks uz zemes, vai riebīgākais. vidusceļa nebija. Pašlaik man šķiet, ka viņš bija ļoti jauks un varbūt es visu sačakarēju. nuu, bet arī es nemācēju atbildēt uz viņa jaukuma izpaudumies, jo, lai arī man gribās, ka man piedirš pilnas ausis ar to, ka es esmu milākā persona, un, ka nevēlas nekad mani pazaudēt un esmu īpašs, es nespēju atbildēt neko pretī, jo es vienkārši pieķēros, nebija iemesla kāpēc. Man vienkārši vajag, lai kāds mani novērtētu, lai diena būtu izdevusies.
vēl šogad tiekoties ar citu cilvēku, kuram arī pārlieku pieķēros, lai gan man viņš riebās un bija pilnīgi 0 jauks salīdzinot ar "labāko draugu" , es ļāvu, lai mani ņurca, kā kaķi, izlikos, ka man patīk tikai, lai mani neatstumtu, jo brīžos, kad iebildu, tad viņš likās aizvainots un man likās, ka vienīgais veids, kā likt, lai es viņam patīku ir neiebilst, sākotnēji par viņa teikto, kas man riebās, vēlāk darbībām, jo viņa acīs manai personībai nebija vērtības, tāpēc ļāvos būt spēļmantiņa. Cits manā vietā jau sen būtu pārstājis kontaktu, bet es nespēju. vientulībā jūtos vēl sliktāk nekā tad, ja mani manipulē. Burtiski biju atkarīga no sniegtās uzmanības.
vēl nesen pieķēros nedaudz(tiešām nedaudz) cilvēkam, overshearoju un tagad viņš apdirš mani un izplata man informāciju un manis teikto internetā. Bet, cmon, vismaz varēja stāstīt tā, kā bija, nevis pārveidot un pārspīlēt, ievilkt citus cilvēkus un piedomāt klāt veselu čupu melu. Nesaprotu vispār, kā man oktobra beigās viņš vēl likās foršs cilvēks, viņš ir reāli pretīgs egoists, slims, un to saku, ne tikai es.
pašlaik cenšos nepieķerties nevienam, lai neuztaisītu vēlvienu tādu pašu situāciju, kā visas iepriekšējās. Bet nuuu... Esmu uz robežas. Ja tas, kuram tagad pusnakts skumjas stundās rakstu, tagad piedāvātu satikties, es piekristu un gan jau pieķertos, lol.
teksts no testiņa intenetā, izdzēsu tikai vienu teikumu, kas neatbilda man, pārējais ideāli sakrīt. Es esmu mentāli slims?
Borderline
Your test scores suggest that your personality style entails: Intense, shifting, and variable moods which seem to be only marginally related to outside events. Your emotional life is inherently unstable and may lash out in any direction (joy, exuberance, anger, anxiety, or euphoria) seemingly without warning. Because of your emotional instability, you dread separation and crave for someone close to you to assuage your fears and help you feel secure. However, it is no easy task being your retainer, as love may give way to anger and hate at a moment's notice. You most likely have a pattern of desperately trying to assert yourself before collapsing back into dependency and feelings of shame. Since you lack an inner defining core, you also have a hard time learning from setbacks, and you may fall prey to the same mistake many times over. A recurring feature of your life may be that you keep exhibiting poor judgment and lack of foresight, even though "you should know better by now." However, the root of your plight is not stupidity or malevolence, but your inherent instability and weakly developed sense of self.
lol, nu ja, pulkstens viens, tāpēc šitas grauž. okei, tas laikam šodienai viss. nevarēšu aizmigts vēl 2 stundas, jo sacakarēts miega grafiks, bet arlabunakti. (akd man tik kaitinošš rakstīšanas stils te izklausās, wtf, nespēju pat pārlasīt otreiz)