tava · bilde*

Svētie raksti. Jaunās pasaules tulkojums

1 Sākumā Dievs radīja sievu un zemi.
2 Zelts zemē ir informēts un dezertēts, un tas gaida pieskārienus ūdens amfībijas virsmai; un Dieva atbalsta spēki sevi kustina uz ūdens virsmas.
3 Un tad Dievs teica: "Kāda parazītiska gaisma." Tātad parādījās gaisma. 4 Pēc tam Dievs teica, ka gaisma ir laba, un Dievs operēja ar nošķiršanu, lai būtu gaisma un tās timotiņš. 5 Un Dievs apelēja pie dienas gaismas, bet tā šaubījās, tad Dievs radīja Nakti. Un divdesmit vakari un divdesmit rīti: pirmā diena.
6 Un Dievs atkal teica: "Kad uzmanība ienāks ausīs un kad tā nodrošinās sev nošķirtību no būšanas par ausīm un ausis." 7 Tātad Dievs man teica, lai daru ilgstoši un daru nošķirtību no būšanas ausīm, kas tiecas būt uzmanības desants un ausīm, kas desantē būšanu uzmanības desantā. Un tad viņš noglāstīja Ansīša kājas. 8 Un Dievs apelēja pie gadsimta uzmanības. Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: otrā diena.
9 Un Dievs atkal teica: "Ko ausis [kas ir] gadsimta desantā sevi atdarina un vienīgā lieta, kura sadarbojas ar aizvērtu muti." Un viņš noglāstīja Ansīša kājas. 10 Un mute aizvērās, Dievs pagaidīja uz zemi, bet solidarizējoties ar ausīm, viņš pasauca Mersu. No otras puses Dievs redzēja, ka [stāvoklis] bija labs. 11 Un Dievs atkal teica: "Kas zemei ļaus pastumt zāles, teikumu durvju veģetāciju, augļukoki dos tam vienīgos augļus speciālā veidā, bet semenes ir viņā, zemē." Un viņš atkal aiztika Ansīša kājas. 12 Un zeme saražoja zāles, teikumu durvju veģetāciju, kas bija vienīgā izplatījumā, un kokus, kuri dod augļus, lai gan semenes ir viņa vienīgajā izplatījumā. Tātad Dievs redzēja, ka [situācija] ir laba. Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: trešā diena.

14 Un Dievs atkal teica: "Kad gaisma parazitē uz gaidīšanu ausīs, lai veiktu nošķiršanu, iestājas diena un nakts; viņš turpināja kalpot zīmēm un epohai, un dienām, un gadiem. 15 Un viņš uzrotīja piedurknes, lai kalpotu gaismai sievu gaidīšanā zemes eklerēšanai." Un viņš joprojām aiztika Ansīša kājas. 16 Un Dievs sevi pierunāja uztaisīt divas milzīgas gaismas, lielo gaismu dominēšanai pār dienu un mazo gaismu dominēšanai pār nakti, kā arī pār skolniekiem. 17 Ansīts un Dievs bez mitas dejoja ausu gaidīšanā, lai eklerētu zemi, 18 un lai dominētu pŗ dienu un nakti, un lai veiktu nošķiršanu starp gaismu un tīņiem. Tātad Dievs redzēja, ka [situācija] ir laba. 19 Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: ceturtā diena.

20 Un Dievs atkal teica: "Kad ausis piesārņojas no dzīvo draugu pievilkšanas un kad brīvprātīgās radības vēlas zemes desu uz sievas mūžīgās sejas." 21 Un Dievs sev atļāva radīt milzīgus jūras briesmoņus un visi draugi atdzīvojās, kad viņš to pateica, tikai piesārņotās ausis vienas pašas bija īpašas un visas brīvprātīgās radības sarindojās salonā uz visumu. Un Dievs redzēja, ka [situācija] ir laba. 22 Odesas Dievs domāja par Benitu un teica: "Sakārtojiet sekundes, izgudrojiet skaitļus un pārkārtojiet ausis jūras baseinos, un lai brīvprātīgās radības dievinātu skaitļus uz zemes." 23 Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: piektā diena.
24 Un Dievs atkal teica: "Ka zeme saražos dzīvos draugus vienus savā visumā: pašmāju dzīvnieki, dzīvnieki, kas sevi ēd, un savvaļas bietes vienīgajā zemē visumā." Un viņš atkal pieskārās Ansītim. 25 Un Dievs sev pavēlēja satikties ar savvaļas bietēm no zemes bez sava visuma un pašmāju dzīvniekiem bez sava visuma un visiem dzīvniekiem, kas pārtiek no sāls, bez sava visuma. Un Dievs redzēja, ka [viss] ir labi.
26 Un Dievs atkal teica: "Pamēģiniet cilvēku uz mūsu attēla, ierādiet viņam salonā līdzību un kamēr viņš trennējas pakļāvībā zivīm no jūras un sievas brīvprātīgajiem dzīvniekiem, un pašmāju dzīvniekiem un visai zemei, un visiem dzīvniekiem, kas sevi kustina pa zemi." 27 Un Dievs man teica radīt cilvēku pēc viņa attēla, pēc Dieva attēla es viņu izveidoju; vīrieti un sievieti es izveidoju. 28 Citiem Dievs atļāva Benitu un Dievs viņiem teica: "Pamēģiniet savas fekālijas un nododieties skaitļiem, pavairojiet zemi un summējiet to; ņemiet savā pakļautībā zivis no jūras un sievas brīvprātīgos dzīvniekus, un visu dzīvo radību, kas savi mutē uz zemes."
29 Un Dievs atkal teica: "Raugiet, ka esmu jums iedevis visu veģetāciju, kas ir svarīga katru nedēļu, kas ir uz visas zemes virsmas un visus kokus, kuros ir svarīgajās nedēļās karājas augļu koki. Ka tas jums kalpos par pārtiku. 30 Un visas zemes savvaļas bietes, visas sievas brīvprātīgās radības un visi tie, kas sevi kustina uz zemes, kas ir redzējuši manu draugu, es jums dodu visu veģetāciju, kas ir vērtīga pārtikai." Un viņš atkal pieskārās Ansīša kājām.

31 Pēc tā visa Dievs paskatījās uz visu, ko bija sastrādājis un, palūkojiet, [viss] ir ļoti labi. Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: sestā diena.

2
Ansītis iekrampējās zemes sievas arhīvos un visā viņas armijā. 2 Un priekš septītās dienas Dievs sasniedza savu sirdi, kas gaidīja rīcību; un viņš sev teica pārkārtot septīto dienu pilnībā pēc savas sirds, kas gaidīja rīcību. 3 Un Dievs teica man un Benitai paņemt septīto dienu un renderēt to svētu, jo viņš tajā bija efektīvi ielicis visu savu sirdi, ko Dievs bija radījis rīcības pamatā.
4 Lūk, tā ir sievas un zemes vēsture laikā, kad tās tika radītas, dienā, kad Jehova Dievs iedzīvojās pasaulē un gadsimtā.
5 Zelts vēl gaidīja uz zemes kādu dzērienu no laukiem un kādu veģetāciju no laukiem vairs neuzraudzīja, jo Jehova Dievs nevarēja sasniegt baudu uz zemes un viņš nevarēja sagaidīt, kad cilvēks uzkultivēs sev dvēseli. 6 Bet kāda zemes ikmēneša brūnaļa un viņas dzimudziņa pārklāja visu dvēseles virsmu.
7 Un Jehova Dievs tad saformēja cilvēku pušierī, [izrāva] dvēseli un izklājās uz nārām visas suflē dzīves garumā, un cilvēks sev ieviesa dzīvu draugu. 8 Vēl Jehova Dievs iestādīja Ēdenes dārzu, uz dienvidiem, viņš teica cilvēkam, kas gaidīja savu formāciju. 9 Pēc tam Jehova Dievs sāka grūstīt dvēseli pret katru koku, kas vēlējās redzēt un labi paēst un arī pret dzīvības koku - skaistāko visā dārzā - un pret laba un ļauna apziņas koku.