20 Un Dievs atkal teica: "Kad ausis piesārņojas no dzīvo draugu pievilkšanas un kad brīvprātīgās radības vēlas zemes desu uz sievas mūžīgās sejas." 21 Un Dievs sev atļāva radīt milzīgus jūras briesmoņus un visi draugi atdzīvojās, kad viņš to pateica, tikai piesārņotās ausis vienas pašas bija īpašas un visas brīvprātīgās radības sarindojās salonā uz visumu. Un Dievs redzēja, ka [situācija] ir laba. 22 Odesas Dievs domāja par Benitu un teica: "Sakārtojiet sekundes, izgudrojiet skaitļus un pārkārtojiet ausis jūras baseinos, un lai brīvprātīgās radības dievinātu skaitļus uz zemes." 23 Un divdesmit vakarā un divdesmit no rīta: piektā diena.
24 Un Dievs atkal teica: "Ka zeme saražos dzīvos draugus vienus savā visumā: pašmāju dzīvnieki, dzīvnieki, kas sevi ēd, un savvaļas bietes vienīgajā zemē visumā." Un viņš atkal pieskārās Ansītim. 25 Un Dievs sev pavēlēja satikties ar savvaļas bietēm no zemes bez sava visuma un pašmāju dzīvniekiem bez sava visuma un visiem dzīvniekiem, kas pārtiek no sāls, bez sava visuma. Un Dievs redzēja, ka [viss] ir labi.
26 Un Dievs atkal teica: "Pamēģiniet cilvēku uz mūsu attēla, ierādiet viņam salonā līdzību un kamēr viņš trennējas pakļāvībā zivīm no jūras un sievas brīvprātīgajiem dzīvniekiem, un pašmāju dzīvniekiem un visai zemei, un visiem dzīvniekiem, kas sevi kustina pa zemi." 27 Un Dievs man teica radīt cilvēku pēc viņa attēla, pēc Dieva attēla es viņu izveidoju; vīrieti un sievieti es izveidoju. 28 Citiem Dievs atļāva Benitu un Dievs viņiem teica: "Pamēģiniet savas fekālijas un nododieties skaitļiem, pavairojiet zemi un summējiet to; ņemiet savā pakļautībā zivis no jūras un sievas brīvprātīgos dzīvniekus, un visu dzīvo radību, kas savi mutē uz zemes."
29 Un Dievs atkal teica: "Raugiet, ka esmu jums iedevis visu veģetāciju, kas ir svarīga katru nedēļu, kas ir uz visas zemes virsmas un visus kokus, kuros ir svarīgajās nedēļās karājas augļu koki. Ka tas jums kalpos par pārtiku. 30 Un visas zemes savvaļas bietes, visas sievas brīvprātīgās radības un visi tie, kas sevi kustina uz zemes, kas ir redzējuši manu draugu, es jums dodu visu veģetāciju, kas ir vērtīga pārtikai." Un viņš atkal pieskārās Ansīša kājām.
24 Un Dievs atkal teica: "Ka zeme saražos dzīvos draugus vienus savā visumā: pašmāju dzīvnieki, dzīvnieki, kas sevi ēd, un savvaļas bietes vienīgajā zemē visumā." Un viņš atkal pieskārās Ansītim. 25 Un Dievs sev pavēlēja satikties ar savvaļas bietēm no zemes bez sava visuma un pašmāju dzīvniekiem bez sava visuma un visiem dzīvniekiem, kas pārtiek no sāls, bez sava visuma. Un Dievs redzēja, ka [viss] ir labi.
26 Un Dievs atkal teica: "Pamēģiniet cilvēku uz mūsu attēla, ierādiet viņam salonā līdzību un kamēr viņš trennējas pakļāvībā zivīm no jūras un sievas brīvprātīgajiem dzīvniekiem, un pašmāju dzīvniekiem un visai zemei, un visiem dzīvniekiem, kas sevi kustina pa zemi." 27 Un Dievs man teica radīt cilvēku pēc viņa attēla, pēc Dieva attēla es viņu izveidoju; vīrieti un sievieti es izveidoju. 28 Citiem Dievs atļāva Benitu un Dievs viņiem teica: "Pamēģiniet savas fekālijas un nododieties skaitļiem, pavairojiet zemi un summējiet to; ņemiet savā pakļautībā zivis no jūras un sievas brīvprātīgos dzīvniekus, un visu dzīvo radību, kas savi mutē uz zemes."
29 Un Dievs atkal teica: "Raugiet, ka esmu jums iedevis visu veģetāciju, kas ir svarīga katru nedēļu, kas ir uz visas zemes virsmas un visus kokus, kuros ir svarīgajās nedēļās karājas augļu koki. Ka tas jums kalpos par pārtiku. 30 Un visas zemes savvaļas bietes, visas sievas brīvprātīgās radības un visi tie, kas sevi kustina uz zemes, kas ir redzējuši manu draugu, es jums dodu visu veģetāciju, kas ir vērtīga pārtikai." Un viņš atkal pieskārās Ansīša kājām.