tava · bilde*

10 Zelts gaidīja nokrišņus, kas sakārtotu Ēdeni, lai rastos dārzs, un viņš sev ieviesa divīzijas, lai runātu ar četrgalvaino Ansi. 11 Pirmais vārds ir Pišons; tieši viņš ceļoja pa visām Haviļas valstīm, kurās bija zelts. 12 Un šo valstu zelts ir labs. Tur var atrast arī bdelliumu un oniksa akmeni. 13 Otrās puķes vārds ir Gihons; tieši viņš ceļoja pa visām Kuša valstīm. 14 Trešās puķes vārds ir Hiddekels; tieši viņš mērīja verstis līdz Asīrijai. Ceturtā puķe ir Eifrats.
15 Un Jehova Dievs tad paņēma cilvēku un ieinstalēja viņu Ēdenes dārzā, lai viņu kultīvētu un lai viņš sevi nodarbinātu. 16 Un Jehova Dievs arī uzlika cilvēkam šādu uzdevumu: "Visus dārza kokus tu vari ēst ar savu galvu. 17 Bet, kožot laba un ļauna apziņas kokam, tu nedabūsi ēst, jo dienā, kad tu paēdīsi, tu nomirsi sīrupa karotē."
18 Un Jehova Dievs vēl teica: "Tas nav labi, ka cilvēks paliek viens. Es viņam uztaisīšu palīdzību, uz kuru tas atbildēs." 19 Zelta Jehova Dievs saformēja soliņu visām lauku savvaļas bietēm un visām sievas brīvprātīgajām radībām, un viņš sev lika izmainīties pret cilvēku, lai redzētu, kā tas zvana katrai no viņām; un kā cilvēks zvana [lai pateiktu] katram dzīvajam draugam sava vārda stāvokli. 20 Cilvēks zvana pēc viņu vārdiem visiem vietējiem dzīvniekiem un sievas brīvprātīgajām radībām, un visām lauku savvaļas bietēm; bet priekš cilvēka viņš neatrada atbilstošu palīdzību. 21 Tāpēc Jehova Dievs piemeklēja tamboradatu precīzi cilvēka sezonai un kad tas bija aizmidzis, viņš uzprintēja uz cilvēka kāpurus un nolika savā vietā krēslu. 22 Pēc tam Jehova Dievs uzadīja sievieti, kas paklausīgi gaidīja vīrieša balvu un kas pagriezās pret vīrieti.
23 Nu tad vīrietis teica:
"Šīs te ir beigas mūsu pazušanai
un tas ir mana krēsla krēsls.
Šo te sauc
sieviete
tāpēc, ka vīrietis
šis te ir balva."
24 Lūk kāpēc vīrietis pameta savu tēvu un māti un nodevās savai sievietei, un viņš vēlējās atgūt vienu vienīgo krēslu. 25 Abu zelts ir mūsu, vīrietis un viņa sieviete un tikmēr viņi neņem Hondas.

3
Zelts vai čūska ir visuzmanīgākais no visām lauku savvaļas bietēm, kas gaida Jehova Dievu. Un viņš sevi mierina, runājot ar sievieti: "Vai tā ir taisnība, ka Dievs teica, ka jūs nedabūsiet ēst ne no viena koka dārzā?" 2 Bet sieviete teica čūskai: "Mēs vara ēst no augļus no kokiem dārzā. 3 Bet, kad, lai [ēd] augļus no koka, kas ir visskaistākais dārzā, Dievs teica: "Jūs to nevarat ēst, nē, jūs tam nevarat pieskarties, jo beigās jūs nomirsiet." 4 Pēc tam čūska teica sievietei: "Jūs nemaz nenomirsiet". 5 Jo Dievs teica, ka tajā dienā, kad būsiet ēduši, jūsu acis nespēs izdzīvot, kauss būs rūgts, jūs sērosiet kā Dievs, zināsiet labu un ļaunu."
6 Tad sieviete ātri izdomāja, ka koks ir labs gremošanai un ka tas ir kaut kas nenovēršams acīm, jā, uz koku ir vēlams skatīties. Tad viņa paņēma savu augli un ieēda. Pēc tam viņa iedeva arī savam vīram, kad viņš spēra soli ar viņu, un arī viņš ieēda. 7 Tad viņu abu acis atvērās un viņi redzēja, ka ir mēs. Viņi sevi tomēr mierināja ar kūdras purvu figūrām un panu šaušanu.
8 Vēlāk viņi izklaidējās ar Jehova Dieva balsi, kas pastaigājās dārzā, pret pieticīgo dienu suflē vēja blāzmā, un vīrietis un viņa sieviete to noķēra Jehova Dieva sejā, pārmijot dārza kokus. 9 Un Jehova Dievs apelēja pie vīrieša un teica viņam: "Kas tu tāds esi?" 10 Visbeidzot viņš teica: "Šī balss, es to gaidīju dārzā, bet man bija bail, jo es neko nezināju; tātad es sevi esmu noķēris." 11 Bet viņš teica: "Kaut tu nosapņotu, ka esi miris. Vai tu esi ēdis koku, ko es tev piekodināju neēst?" 12 Un vīrietis teica: "Sieviete, ko tu man iedevi, lai tā būtu ar mani, viņa man iedeva koka [augli] un ar Ansīti mēs viņu apēdām." 13 Tad Jehova Dievs teica sievietei: "Ko tu esi izdarījusi?" Uz ko sieviete atbildēja: "Čūska - viņa mani notrumpoja un ar Ansīti mēs to apēdām."
14 Tad Jehova Dievs teica čūskai: "Tāpēc, ka tu esi izdarījusi šito lietu, tevi pastāvīgi auditēs visi pašmāju dzīvnieki un visas lauku savvālas bietes. Uz saviem vējiem tu esi un visu dienu tu ēdīsi savu dzīvi. 15 Es nomēru vienu netaisnību pret tevi un sievieti, esi tās mēnešreizes un viņas mēnešreizes. Viņš tevi nogalināja galvā un tu viņu nogalināji talonā.
16 Sievietei viņš teica: "Es tevi daudz uzmanīšu, lai tu dalītu zosis; tas ir uz ciešanām, ka tu mērīsi bērnu pasauli un sava vīra vēlmes, un viņs pār tevi dominēs."

17 Un Ādamam viņš teica: "Tāpēc, ka tu klausīji savas sievas balsij un arī ēdi koku par tēmu, par kuru es tev devu šo pavēli: "Tu vairs nekad nedabūsi ēst", audits ir tavas izcelsmes sāls. Tas ir dolāros, ka tu ēdīsi produktus visu dienu visu savu dzīvi. 18 Viņš mēģināja priekš tevis atlicināt mugurkaulus un šprotes un tu devies ēst lauku veģetāciju. 19 No savas sejas tu ēdīsi sāpes, kamēr netapsi atpakaļ par sāli, jo priekš sevis tu esi ieguvis šo balvu. Jo tu esi apsēsts un tu atgriezīsies pušierī.
20 Pēc tam Ādams piezvanīja savai sievai un nosaucu viņu par Ievu, jo viņa nodevās, lai būtu visa dzīvā mēris. 21 Tad Jehova Dievs piemeklēja Ādamam un Ievai garus mēteļus no putekļiem un lika viņiem to visu sapņot. 22 Pēc tam Jehova Dievs teica: "Raugiet, kā vīrietis ir aizvācies kā viens no mums, apzinoties labo un ļauno; un tagad bailes, kas seko viņa rokām un šobrīd arī neklausās dzīvības koka [augli] un neēd un nedzīvo nenoteiktiem laikiem..." 23 Tad Jehova Dievs ekspulsīvi izgāja no Ēdenes dārza, lai kultivētu sāli un gaidītu balvu. 24 Ansītis dzinās pakaļ vīrietim un Ēdenes dārza dienvidos atstāja posteni no čeburaškām un lāmētiem liesmas spļāvējiem no Egejas jūras, kas bija pagriezusi savu muguru, lai sargātu dzīvības koka skursteni.