vakar biju uz šito izrādi
patiesībā, biju jau redzējis melno ģenerālmēģi
bet tas tikai palīdzēja saprast un pamanīt vairāk, nekā, ja būtu pirmo reizi skatījies


bik skumīgi bija tas, ka apmēram pusstundu pēc sākuma vienu vīru gados no skatītāju rindām savāca ātrās palīdzības mediķi
pirms tam gan šis tīri veikli ar savu spieķi aizspurdza visiem pa priekšu uz VTD 3o stāvu, kur atrodas mazā zāle


bet nu - no vārdiem pie runām


izrādes forma patiesībā ir tāds hronoloģisks dzertiņš, kas sākas 1ā janvāra rītā
un ar visām no tā izrietošajām sekām
cilvēki dzer un škrobījas par neizdevušos dzīvi
par sapņiem, kas nav piepildījušies un cerībām, kas mirušas
un - jo pedzērušāki kļūst, jo atklātāk runā gan par sevi, gan to, ko domā par tiem, ar ko kopā tiek dzerts


it kā pat varētu asociēt vienu no galvenajiem varoņiem (Bezmers tēloja) ar sevi.
un nebūtu melots. arī reizēm uznāk tādas pārdomas. par to perspektīvo, kas tā arī it kā ne par ko nav kļuvis (kaut gan - man piedrāzt, ko citi domā - es daru to, kas man patīk un nospļauties, ka tas, kā dzīvoju varbūt neatbilst sabiedrībā pieņemtām normām)


tas tā, liriska atkāpe


bet nu - bija drūma izrāde pa lielam - cilvēki žēlojās par to, kas ar viņiem noticis
un arī par to, kas nav noticis.
par to, ka ir bijis bail ko sasniegt (vot šitas vārds man besī - sasniegt - patēriņa sabiedrības dzinējspēks)
būtu diezgan smaga depresuha, ja nebūtu Aigara Apiņa ģeniāli notēlotā dzērāja-akordeonista (vai arī- akordeonista-dzērāja) Saškas tēla, kas pēc katra depresīvā monologa pamodās un nodeva uguņus.
jei bogu - lai piedzērušu cilvēku tā notēlotu, ir jābūt iekšai.
atgādināja mūsējo korišu Viesi, pat teksti un darbības bija gandrīz 1:1


bet nu, laikam jau galvenā izrādes ziņa bija, ka dzīvo dzīvi tā, lai pēc tam nav žēl.
un - ja arī ir - tad saglabā pašcieņu un neiespringsti, jo notikušo tāpat vairs nav iespējams mainīt
un arī tas, ka visi tāpat reiz nomirsim :)
un tāds bla bla


patiesībā tas viņu dzertiņš ļoti atgādināja jebkuru, kas ar frendiem kopā savācoties ir bijis
viss ir vienāds un jau pirms pasākuma jau zini, kas kurā brīdī notiks

tie 5 ali tik ātri beidzās, ka laikam būs jāver vaļā džeimis

tikko ar savu "labdarību" nodarīju vairāk ļauna nekā jebkurš cits ar vienaldzīgu paiešanu garām: nu, sēdēja sīnis ielas vidū. ar kruķi. lai sēž.
nē, man vajadzēja viņu piecelt, parunāt, lai saprastu, vai tiks tālāk pats - "tikšu, tikšu" - nepagāja 10m, kad nosvempās horizontāli uz ielas, pārsita seju un izslēdzās. izsaucām ātros...
morāle - nebūtu palīdzējis, būtu sēdējis un atgājis varbūt.

ēst pēc alus dzeršanas ir tikpat muļķīga vēlme, kā būt mīlētam, kad esi viens.

..kaut arī mans rīts
kā tāds bende gaida,
kad es atveru acis,
lai nocērt man galvu.

šausmīgi riebjas ieiet vitruvē un redzēt izlietnē netīrus traukus
kur nu vēl - uz paģirām (ja nu tādas ir parādījušās)
tāpēc pat vislielākajā ģeibī cenšos virtuvi novākt
pofig, ka pēc tam trauki ir jāpārmazgā :)

izlietnē krājas netīrie trauki
tāpat, kā nogurums acīs
un promiles asinīs

gribētos iedzert.
tā kārtīgi

kola pēdējās 3 dienas neatkāpjas ne soli.
laikam tas dēļ nedēļas nogales.
tagad, kad vien esmu mājās, lien klēpī un murrā

un sēžu ar savām nepiepildāmajām ilgām
un neaizsniedzamajiem sapņiem
un sajukušajiem līdzskaņiem
un bezmiegu

Ночь - день, спать лень. 
Есть дым, черт с ним. 
Сна нет, есть сон лет. 
Кино кончилось давно. 
Мой дом,  я в нем. 
Сижу пень пнем. 
Есть свет, сна нет. 
Есть ночь, уже уходит прочь. 
Стоит таз, горит газ.
Щелчок - и газ погас. 
Пора спать - в кровать. 
Вставать завтра, вставать.

approaching

atnāk viens melns kamoliņš un murrādams ieritinas klēpī

I know a place,
Where everything's alright,
Alright,
Let's go out tonight.

Where the cars go by,
All the day and night,
Why don't you say,
What's so wrong tonight.

arvien grūtāk sevi pierunāt sagaidīt nākamo rītu

kakao.lv raksta komentāros izlasīju šito:

"ddd šodien,10:06
- LG ne-telefonu reklāmu Alfā redzēju, iespaidīgi bij. Tas gan nav nekāds 3D,pat nezinu kā to nosaukt, bet efekts ir labs un cilvēki pievērsa uzmanību vāvuļošajai tantei"

un nespēju nesmieties :D:D:D
priekā, Aija!

kad 0.7 bija pāri pusei, man radās sajūta, ka ir par daudz
tagad, kad palikuši kādi gr 75, ir sajūta, ka ir par maz
alkoholisms....

negribu pamosties pustrijos naktī kā pagājušajā naktī
tāpēc gulēt neeju ap 10iem
tā vietā pielieku mūli un plānoju izslēgties ap pusvieniem.

nepagāja ne mēnesis, kopš sāku apsvērt domu meklēt sev dzīvokli vienam pašam, kā kaimiņiene ņēma un izvācās :)
tagad esmu 2istabu dzīvoklī ar diviem kaķiem, datoru, televizoru, balkonu un bez īres maksas kā tādas.
jāsāk festivālus rīkot!

ņemos pa virtuvi un pēkšņi istabā mūzika apklust.
sabijos jau, ka kompis nomiris -
nekā!
Kola apmierināta sēž uz galda,
veiksmīgi nostopējusi Winamp'u :)

kaķi spēlējas ar staigātāj-jāņa korķi
es spēlējos ar alus bundžu