kakts

Jaunākais

You are viewing 10 entries, 20 into the past

29. Janvāris 2008

14:16:

Man jātiek pie šī skapja. Gan vajag, gan gribūūūū )

09:09: Grāmata
Faulza "Kolekcionārs" mani piebeidza vakarnakt. Sižets: pagājušajā gadā pasaulē izskanēja šausminošais stāsts par kādu vīrieti, kurš gadus daudzus savas mājas pagrabā īpaši iekārtotās telpās turējis ieslodzītu kādu meiteni - tāds ir arī šīs grāmatas sižets, tikai meitenei nav 8 gadi, kad viņu nolaupa, bet gan 20. Grāmatu lielākoties veido divas daļas - nolaupītāja skatījums uz notiekošo un nolaupītās mākslas studentes Mirandas dienasgrāmata. Kāpēc grāmata mani piebeidza? Tāpēc, ka izdarīju nepiedodamo - centos izturēt Mirandas dienasgrāmatu līdz galam, taču nespēju - dusmojos par to, ka viņa ir tāda aita, tāpēc lielāko daļu viņas "monologa" pārlapoju izlasot tekstu pa diagonāli. Grāmatas nobeigums gan ir izdevies - līdzīgi kā filmā "Talantīgais misters Riplijs" autors tevi tur sasprindzinājumā, lai tu cerētu, ka viss beigsies savādāk un tad, pienākot pēdējai lappusei, Faulzs dod coup de grace un gulēšana nav vairs prātā, jo nomoka kāds jautājums. Izlasiet šo grāmatu. Tad uzzināsiet, kāds.

28. Janvāris 2008

09:25: Draugs numur viens. Tā esmu es, pareizi. Vismaz 11 mēnešus vecam sīcim jau nu noteikti. Visu sestdienu pavadīju tupus rāpus, mainot pamperus un pakļaujoties visām sīča iegribām. Parasti viņa iet gulēt jau pusastoņos vakarā, bet mēs nodauzījāmies mazliet ilgāk par deviņiem aktīvi spiedzot. Uzņēmos arī naktsauklītes lomu. Viss beidzās ar to, ka kaut kādā brīdī mazais no sava redeļu cietuma tika pārcelts blakus man, jo gadījumā, ja nospārdītā sega ir jāuzsedz miljons reizes nakts laikā, tad vieglāk ir tad, ja sega ir rokas stiepiena nevis leciena ārā no gultas attālumā. Pulkstens astoņi no rīta. Sīcis ir uzkārpījies man virsū, piebāzis savu seju cik vienu tuvu var manējai un ir pilnīgi skaidrs, ka tas nozīmē tikai vienu: "Tante, celies augšā, spēlēsimies tālāk!" Roku muskuļi arī uzkačāti - nav nekāds joks staipīt kādus padsmit kilō, kustīgus kā ūdenszāles.

25. Janvāris 2008

15:32: Sievietes. Dažas no viņām nekad vienas pašas uz trenažieru zāli neies. Citas arī uz tualeti ne.
Saruna.
Draudzene: Klau, uz kuru sporta klubu tu ej? Cik tur maksā un vai tur strādā tā trenere Baiba?
Es: Eju uz turieni un turieni, maksā tik un tik, tādu treneri nezinu.
Draudzene: Hmm, lēti nav, bet davai tad tā - es paskatīšos, kā man tur ar tām finansēm un tad došu ziņu.

Bļ.., čo za huiņa? Kurā mirklī es viņu uzaicināju nākt un trenēties kopā ar mani? Prātā jau uzburu šausmīgu scenāriju -kā viņa (kā dominenta rakstura būtne) piespiež mani iet uz treniņiem tajos laikos, kad viņai ir izdevīgi, dušas telpā pastiepj savu šampūnu ar tekstu "Pamēģini, baigi labais!". Zinu, ka tā būs. Šis ir tas gadījums par velnu un mazo pirkstiņu.
Man vajag savu teritoriju un brīvību.

14:31: Ierēcu: http://www.delfi.lv/jokes/pictures.php?id=1829258&pos=950

13:21: draugiem.lv statistika:
1) mani jau atkal centās pierunāt uz piedraugošanu kāda mazgadīgā (esmu tīņu elks un mūždien savaldzinu nu jau gadus 5-6 par sevi jaunākus puisīšus);
2) pie bildes ar mani pelkdostīmā kāds vecis savā komentārā raksta par Jēzu un Bībeli.

Draudzenei nopirku Ingenial - trūcības dēļ nevarēju atļauties parasto versiju (Genial), tāpēc nācās pirkt ceļojuma kompakto variantu. Vakariņās sevi aizvedu uz "Čilī picu" (jo kājas man jau bija piekusušas purvus mežus bradājot un līdz nekam prātīgākam aiziet nespēju) un visvairāk mani fascinēja brīdis, kad, tikko izdzērusi savu ābolu sulu, grasījos likt tukšo glāzi uz galda, viesmīlis man to gandrīz no rokām izrāva. Ātra apkalpošana.

24. Janvāris 2008

17:08: Aiziešu nopirkt draudzenei dāvanu un aizvedīšu sevi vakariņās.

12:53: Man gribas baltu peldmēteli vilkšanai pēc vannas, linu gultasveļu, ķermeņa sviestu, aizkarus, lielu grāmatplauktu, naudu un laiku priekš grāmatām, filmām, vēlmi kļūt sabiedriskākai, kopt draudzību labāk, jaunus zābakus, svārkus un bikses, somu, aiziet uz "Galerijas Istaba" pasēdētuvi, stilīgu pierakstu bloknotu no Valda Ošiņa rakstāmlietu veikala, sapirkt visas spēles galdaspēļu veikalā, kuras gribas, iepirkties ekopreču veicī utt.
Tomēr kaut kā bez visa tā iztieku, jo tā, ko gribās, ir tik daudz, ka nevar saprast, kam dot priekšroku. Kamēr nebūšu izlēmusi, ko man gribas un vajag visvairāk, dzīvošu kā līdz šim. Pohujā par to, ka, piemēram, mana gultasveļa nav saskaņota un pie logiem karājas aizkari, kas galīgi nav manā gaumē, bet grāmatas stāv uz grīdas nepārskatamās kaudzēs.

23. Janvāris 2008

10:16: Gāju pa šauro gājēju celiņu pāri tiltam un pretim nākošais vīrietis pagriezās, lai tieku ērti garām un ar galvu pamāja "lūdzu, lūdzu, ejiet!" kā no kaut kāda džentelmeniska 19. gadsimta nevis mūsdienu Rīgas un smaidīja. Skaists mētelis, gari mati un slaidas kājas svārkos ir atslēga.

7. Janvāris 2008

10:23: Vienpadsmitos vakarā. Zvans draudzenei.
"Čau, vai tev, gadījumā, šodien nebija vārda diena?"
- "Sestajā februārī."
"Ā, nu labi. Tad piezvanīšu pēc mēneša par šo pašu tēmu."
Haha.

Powered by Sviesta Ciba