kakts

Jaunākais

You are viewing the most recent 20 entries

10. Aprīlis 2008

13:48: Slinkoju pārāk daudz.

31. Marts 2008

13:46: Vakar nopirku jaunus zābakus nākamajai ziemai. Samērā cacīgus. Tagad kādu laiku būs jauna izklaide - vakarā nocelt zābaku kasti no skapjaugšas un padižoties ar zābakiem kājās spoguļa priekšā.

18. Marts 2008

14:30: Viņš liekas tāds jauks vecis, jo viņam ir labsirdīgs smaids, simpātiska, bet vīrišķīga seja ar ataugušiem bārdas rugājiem, viņam ir foršs hobijs, labi joki un ievainota dvēsele, ko viņš cenšas noslēpt. Tomēr tādos vairs neiemīlos - pārāk daudz laika un darba jāiegulda, lai ievainoto, aizslēgto dvēseli atkausētu un iemācītu uzticēties.
Man patīk drosmīgie. Kuri pēc kritiena ceļas kājās un nebaidās nožauties atkal. Jo es pati tāda esmu.

10. Marts 2008

10:58: Intelektuālajā un saturīgajā žurnālā "Lilit" ir raksts par to, ka, redz, sieviete ir savas mātes kopija. Runa bija par to, ka sievietei vajag izanalizēt, kas tad viņas mātē tāds kruts ir un tad to kultivēt arī sevī, jo, ja jau mātei šīs īpašības ir, tad arī viņas meitai tādas ir (vairāk vai mazāk izteiktas). Man gan liekas, ka esmu sava tēva kopija rakstura ziņā. No mātes arī, protams, ir šis tas, piemēram, vēlme visu izdarīt, paveikt pašai. No tēva mantots despotisms, egoisms, paštaisnums un lieliska humora izjūta un spēja citus uzjautrināt un izklaidēt ar sarunām.

09:54: Skapji. Nobeigums.
Lielais skaistais trīsdurvju skapis un viņa māsa vitrīna - dokumentu un grāmatu skapis ir saskrūvēti un pilda savu dienišķo pienākumu.
Viens mietpilsoniskais sapnis nu ir beigts, bet jau nākamais tiek steigts.

5. Marts 2008

09:49: Atkal jau par to skapi
Vakar atveda manu ilgu objektu. Ilgu objekts, trīsdurvju skapis, bija iepakots trijās kastēs, ko līdz dzīvoklim uzstiepa foršs džeks. Ceturtdien gaidīšu skapja mazo māsu - vitrīnu. Vēl tikai jānopērk skrūvgrieži un āmurs, lai var salikt kopā. Lai gan arī izjauktā veidā skapis ir burvīgs. Jānopērk vēl arī auduma kastes, ko turēt skapjaugšā un glabāt ziemas vai vasaras drēbes. Gribu, lai ir tā smalki.
Tad būtu jānomaina aizkari un visbeidzot arī sevi jāpārkrāso košākās krāsās. Pavasaris nāk.

4. Marts 2008

10:33: Šodien!

3. Marts 2008

13:42: Mēbeļu pasūtīšanas trakumā gāju vēl tālāk un papildus lolotajam skapim pasūtīju arī šo: http://www.neoshop.lv/?module=products&product_id=18035&object_id=3962&language_id=1
Neprātīgi šķiežos ar naudu, bet sajūta ir lieliska. Tagad tikai jāsagaida rītvakars.

28. Februāris 2008

14:06: 29.01. mans noskatītais skapis maksāja 303 Ls, bet šodien - 359 Ls.
http://klab.lv/users/kakts/6815.html#cutid1

URRĀ! Noskaidroju, kas ir skapja ražotājs, piezvanīju un šie pateica, ka sadarbojas arī ar vienu internetveikalu. Internetveikalā cena ir 286 Ls. Tagad jātur īkšķi, lai viss arī būtu tik rožaini kā izskatās.

Upd. Pagaidām viss rit kā pa diedziņu - no internetveikala piezvanīja, ka piegādās nākamotrdien. Tiešām, cena 286 Ls + 3 Ls piegāde + par uznešanu 2,5 Ls. Ņemot vērā to, ka "Čiekurs" piedāvāja to pašu par 359+10, tad man ir izdevies ietaupīt 77,50 Ls!

26. Februāris 2008

15:49: Dzīve bez apstājas. Jā, tā ir arī manas dzīves dziesma. Šobrīd. Tikai bez tukšām cerībām.

25. Februāris 2008

16:59: Kāpēc tik bieži pēc rakstura un iekšējās pasaules skaisti, inteliģenti, izglītoti, zinoši cilvēki:
1) tizli izskatās;
2) tizli ģērbjas;
3) ir depresīvi
4) neprot daudz nopelnīt?

16:57: Putekļu sūcējs ir, nedēļas otrajā pusē kārta skapim.

20. Februāris 2008

14:50: Kā vienmēr, raudāju pie "Million dollar baby".

15. Februāris 2008

10:52: Man nav motivācijas censties kaut ko mainīt vai sasniegt, jo man viss ir labi. Nav nevienas lielas, vērā ņemamas problēmas. Tikai tādi sīkumi, par ko īpaši pārdzīvot nav vērts.

12. Februāris 2008

11:47: Jāatliek nauda arī putekļu sūcējam, ne tikai skapim.

11. Februāris 2008

09:07: Nesaprotu, kā es spēju izturēt un noskatīties to kaķu kori līdz beigām. Tikai secināju, ka tad, ja būtu redzējusi visu Zeltiņas dziedāto dziesmu, vot tad gan būtu izslēgusi. Jezus, jezus! Vēlos kritizēt Kukarānes kleitu - klau, ja tev ir sievišķīgas formas, kāpēc ir jāvelk kleita, kas tevi padara par milzu mucu vai princesi-grūtnieci (gaidāmi piecīši)?

4. Februāris 2008

11:24: "Aija". Nezāles neiznīkst. Toties memļaki aiziet mežā un pārgriež vēnas vai ielec upē. Pēc filmas noskatīšanās visvairāk tomēr jutu līdzi Aijai, kura ir tāda, kāda ir tāpēc, ka viņai nebija citas izvēles vai iespējas. Vienīgais, kas viņai bija - mūžīga cīņa par izdzīvošanu. Nabadzība, neizglītotība, trīs bērni. Kur lai viņa ņemtu maigu raksturu un labas manieres, ja vienīgais, par ko jādomā - ko rīt iedot bērniem paēst. Ļauna viņa ir tāpēc, ka sākot jūteļoties viņa salūztu un sabruktu, bet sirds nocietināšana viņai palīdz izdzīvot. Vienīgais Aijas vājais posms bija Aizups - jo sūdīgāk pret tevi izturas, jo vairāk tu mīli/esi atkarīgs. Pilns delfu forums ar gadījumiem, kad vīrietis pret sievieti izturas kā pret kājslauķi, pamet, bet sieviete tik raud un pazemojas vēl vairāk, lai kretīns atgrieztos. Jānis savukārt bija vīrietis no sērijas "kur aitas, tur arī cirpēji". Dzīvoja savā ideālajā pasaulē, bet, pēc saskaršanās ar reālo, neizturēja. Katrs pats savas laimes/nelaimes kalējs.

30. Janvāris 2008

16:37: Jauns, skaists, talantīgs, miris. Hīts Ledžers.
Gandrīz vai labākais PR gājiens, kas vien var būt (Monro, Sids, Kobeins, Dīns). OK, nebūšu ciniska. Lai ciniski ir citi. Kopš 22. janvāra, kad visās malās par šo traģisko notikumu tika bazūnēts, pa Latvijas tv kanāliem ir rādītas jau divas filmas ar šo aktieri.
Slavens, bagāts. Un tieši tik pat lielā pakaļā kā dažs labs eksistenciālisma problēmu nomocīts neatzīts un netalantīgs dzejnieks. Jādzīvo ātri, jātur līdzi, lai nepaliktu aizmugurē. Lai tevi neaizmirstu. Lai tu vienmēr būtu uz vāka. Lai tevi aicinātu uz ballītēm un filmām. Lai, lai, lai.
RIP

Tāpat jau tiem parastajiem murmuļiem. Tusējies ar pareizajiem cilvēkiem, spied uz pareizajām pogām, ej uz pareizajām ballītēm, turi līdzi, močī, vai acs vai galva, kārpies uz augšu pa karjeras slidenajām trepēm, turi pa rokai pareizo vazelīnu.

13:04: Viens portrets.
Valdis. Viņš ir no tiem, kuru es spēju iedomāties kā vecu sirmgalvi, kurš savai kundzei arī pēc 40 gadu ilgas laulības pasniegs elkoni, pie kura pieturēties ejot pa ielu. Labsirdīgs, atklāts, draudzīgs un pieklājīgs. Viņa dzīve no malas vienmēr izskatās sakārtota, harmoniska un jēdzīga (jēgpilna)? Visvairāk viņā apbrīnoju to, ka viņam pietika laika gan sevis attīstīšanai garīgi (uzdot sev esksistenciālus jautājumus, mēģināt atrast uz tiem atbildes, lasīt, filozofēt, domāt, spriest (pie tam skaidrā, nevis dzerot litriem vīnu un pīpējot)), gan sevis attīstīšanai profesionāli un kāpšanai pa karjeras kāpnēm. Viņš man ļoti patika arī tādēļ, ka būdams par mani daudz pārāks, viņš nekad to neizrādīja; vēl vairāk - viņš prata manī atrast un uzsvērt ko tādu, no kā pats varēja macīties. Un - viņš paskaidroja tikai tad, ja es jautāju. Dažreiz cilvēki man mēdz kaut ko paskaidrot, iebakstīt ar pirkstu priekšā, uzskatot, ka es kaut ko neesmu sapratusi. Tā ir pārākuma izrādīšana. It īpaši jau tāpēc, ka esmu sapratusi. Vēl viņš bija jautrs, ar labu humora izjūtu un lielisks, labsirdīgs izjokotājs. Viņš bija tāds, ka par spīti savam ietiepīgā āža raksturam es spēju arī atzīt, ka esmu kļūdījusies un pieņemt viņa pamatoto viedokli. Viņš pārliecināja, jo pārliecināja neņemot talkā ironiju un pārākuma apziņu. Kādu laiku biju iemīlējusies. Tagad, pēc dažiem gadiem, saprotu, ka nevis viņā, bet gan viņa prātā un pārākumā pār mani.
Jocīgais bija tas, ka no tām visām daudzajām skaistajām, gudrajām meitenēm visapkārt, par savu sirdsdraudzeni studiju laikā viņš izvēlējās mani.

29. Janvāris 2008

17:17: Nelaidiet mani grāmatnīcā, man pēc tam sāp sirds
Algas diena un izrēķināšanās diena. Izrēķināju, cik man paliks pēc visām īrēm, komunālajiem un dzīvības vilkšanai nepieciešamajiem izdevumiem (no sporta kluba es nespēju atteikties). Grūši nopūtos un iegādājos Čehova stāstu izlasi "Dāma ar sunīti". Latviešu autoru prozas lasījumi bija lētāki, tomēr izlēmu, ka bada laikos nevar pirkt kaķi maisā, ka jāpērk sātīga un pārbaudīta barība. Studiju laikā kādu brīksni biju diezgan nopietni pievērsusies krieviem: Gogolim, Dostojevskim, Bulgakovam (un ne tikai "M&M"), bet Čehovs kaut kā visvairāk patika. No nākamās algas nopirkšu vēl vienu J. Milleres ķieģeli par 60-to gadu interjeru. Tad es sēdēšu mājās uz dīvāna, šķirstīšu lapas, skatīšos bildes un domāšu, kā būtu, ja man būtu naudas maļamās dzirnaviņas.

Powered by Sviesta Ciba