Comments
Kā tad. Apnikuši man tie vaimanātāji, kuri nemāk un negrib mainīties. Tie, kuri deklarē, ka šos jāmīl tādus,kādi viņi ir vai ka viņiem bērnības traumas un kompleksi neļauj citādākiem kļūt - no tiem pa gabalu jāmūk.
Baigā atruna. Ja nesajūt, tad kāpēc ielaisties attiecībās un čakarēt otru? Mīl vai nemīl - to jau var samērā ātri saprast, ja vien sev nemelo.
nu ja, ka jūt
tā nav atruna
mani neviens nemīl un es nemaz necenšos kaut ko sevī mainīt, cik nu atruna, man nav laika ar sevi tā ņemties.
tā nav atruna
mani neviens nemīl un es nemaz necenšos kaut ko sevī mainīt, cik nu atruna, man nav laika ar sevi tā ņemties.
Un te arī parādās - ja nav laika ar sevi, tad kur zvanīts, ka būs laika ņemties ar kādu citu? Jo ņemties vajadzēs un kā vēl, ja pretī gribi sagaidīt to pašu. Nu nevar būt tā, ka viens tikai dod, dod, dod un otrs tikai ņem. Jādod arī.