Tas protams ir jauki, bet ir daži iracionāli un mulsinoši aspekti.

Kur ellē Lapmežciemā ir dzīvokļu mājas? Es , kurš kurzemes piejūras zonas nekustāmos īpšumus, neliegšos, pārzina ļoti labi, pārvietojot plenčus no viņu vecvecāku zvejnieku būdiņām dziļāk kontinentā, nevienu dzīvokļu māju Lapmežciemā neesmu redzējis.

Kāpēc kompānijai ir jāpērk dzīvoklis darbiniekiem? Atspēkojums par ieguldījumiem neiztur kritiku, jo 1 dzīvoklis, kompānijas, it īpaši ja tā ir banka, kopējā apgrozījumā parādās kā skaitlis aiz komata.

Kāpēc dzīvoklis, ja main business notiek Rīgā, jāpērk 60 km attālumā nevis tepat Imantā?

Varbūt tā ir pirmā nekustāmā īpašuma burbuļa plaisa, kur par parādiem atsavinātu īpašumu vienkārši nevar pārdot, jo šādi atsavinājumi jau ir sasnieguši kritisko masu vienas bankas ietvaros un ir jāsāk nolaist cenu? Tā kā to darīt negribas, tad lai stāv un pūst.