[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 19 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
kailseklis' LiveJournal:
| Friday, January 10th, 2020 | |
| 10:46 pm | Es kādreiz ticēju mīlestībai, domāju, ka arī man kādreiz tā būs. Bet mans vulkāns mūžīgi ir klusējis, kaut kas jau tur slēpjas manos magmas kambaros, bet tik dziļi, ka es nezinu vai kādreiz pienāks brīdis tam izvirt. Bet es būtu laba, es gādātu, lai ir silti un mīļi. Lai visas dienas ir saulainas un gaišas. Lai mīļums nekad nebeidzas. Lai tumšas lampas vietā Tev vienmēr spīd saule. --- Skumju akmeņi - Pāri ilgām pelēkām dienām |
| Thursday, January 9th, 2020 | |
| 12:23 am | Es visu laiku esmu darbā, mājās vai savā galvā. It kā jau nekas īpašs, tāpat kā visiem. Tikai tā būšana savā galvā un domās mēdz būt ļoti drūma. Es tik ļoti cenšos sakārtoties, lēnām jau arī sanāk, bet es esmu tik nestabila. It kā ir labi, bet tad pēkšņi ir tā sajūta, ka mežonīgā ātrumā traucies lejā pa eskalatoru, kas ieved milzīgā skumju tunelī, kuram ne galā, ne kādā no malām nav gaismas. Tur dzīvo milzīgas skumju čūskas, kas to vien gaida, kā savam upurim aptīties ap rīkli. Bezjēdzīgā raudāšana sapinas ar kārtējo smakšanu savās asarās. Es gribu braukt metro postpadomju valstīs. Ceru, ka nekas dziļāks manā dzīvē un arī galvā kā brauciens Sanktpēterburgas metro man tuvākajā laikā nedraud. Atceros to sajūtu, ka esi gandrīz 90 m zem zemes. Combichrist - This Shit Will Fuck You Up |
| Wednesday, January 1st, 2020 | |
| 11:06 pm | Pēdējā laikā mokos ar domām kā mainīt dzīvi un nebaidīties no pārmaiņām, jā, laikam jāsāk ar vieglāko un jāmēģina ar darbu. Bet mana ikdiena ir tāda testētāja dzīve. Testēšana jau pamatos ir destruktīva. Mēģināt taustīties, kur ir tās robežas, kur ir galējā robeža, kad sistēma sabruks vai kaut kas nokrešos. Tomēr varbūt beidzot tas būs nesis arī kādu labu rezultātu. Man sāk pat likties, ka es redzu kopējo ainu un problēmas savā kodā. Iespējams, ka pirmo reizi patiešām kaut kā prātīgi sastrukturēju savas problēmas un pamazām laboju, rindu pa rindai. Monotoni, lēni, reizēm uznāk riebums, bet jālabo tālāk. Gan jau kaut kur atkal kaut kas nokrešos, bet mainīgo ir pārāk daudz un visi kodi ir visu laiku jāmaina un jāuzlabo. --- Näo - ''Into...'' & '' ...The Dirt'' |
| Monday, December 30th, 2019 | |
| 9:10 pm | Izģērb mani, sasien rokas un tieši tad pasaki, ka es esmu resna un tas neizskatās pievilcīgi. Pagriez muguru un atstāj mani salstam. Ai, tas nav ļauns murgs, tā ir mana dzīve. Skarbi, bet patiesībai jau pretī acīs nekodīsi. Nav jau arī pirmā reize, kad vīrietis man sejā pasaka, ka esmu resna, neglīta vai kā citādi briesmīga. HIM - The Funeral of Hearts |
| Tuesday, December 24th, 2019 | |
| 5:57 pm | Gads ir balts, zaļš, ai, vienalga kas tā par krāsu. Te varētu būt arī kāds no maniem jokiem par daltonisma gēnu manā ģimenē, bet arī pelēko nokrāsu joki ir savākti. Mana kopdzīve ar depresiju ir ļoti mainīga, pārsvarā jau slikta. Taču kopumā jau šis gads ir bijis daudz sakarīgāks un veiksmīgāks. Pirmais, kad apmēram varu teikt, ka lielā bildē es spēju funkcionēt, ka kaut kas arī sanāk un nav vienmēr slikti. Šogad manas jaunās lietas ir arī nesušas ļoti lielus uzlabojumus. Tā jau ir, ka patīk garas, melnas lietas. Tagad, kad vien iegribas iekāpju mašīnā, iesēdinu tur sunīti un dodos, kur vien acis, deguns vai kāds cits orgāns rāda. Labi, ka ir plecs, kas mani satur un neļauj iekrist tumsas bezdibenī un padoties tumšajiem spēkiem, paldies, Tev, kaķi Z :) . Jā, protams, es atkal biju darba vairākas stundas, jo tur es bēgu no dzīves un sevis. Bet es esmu atpakaļ, fonā skatos Hariju Poteru, dzeru sarkanvīnu, dedzinu svecītes un ir jauki. Ok, suns krāc, bet es tās filmas esmu redzējusi tik daudz, ka gan jau pie moku rata varētu sākt arī ierunāt kādu no varoņiem un papildināt kādam aizmirsušos dialogus. Sonoio - Enough |
| Sunday, December 22nd, 2019 | |
| 3:30 pm | Jauka svētdienas pastaiga pa mežu, es priecīgi vēroju piejūras kāpām raksturīgo augāju un ieelpoju mazliet sāļo un sveķaino gaisu. Sūnas un ķērpji, tos man vienmēr ir paticis mazliet papētīt. Tālumā redzu jauku vietu, kur varētu piesēst un mierīgi pavērot apkārti. --- Attopos, kad auksts, slapjš un mazliet smilšains suņa purns mani baksta, lai beidzu raudāt un varam doties tālāk. Šie prieka un miera mirkļi ir pārāk īsi. Es atkal tur esmu nosēdējusi, skatoties tukšumā nenosakāmu laika sprīdi, bet jāceļas, jāiet atpakaļ uz mašīnu. --- Stāvlaukums. Iedarbinu automašīnu un uz brīdi iedomājos, ka mana sirds mazliet sasils, tāpat kā vecā dīzeļa motors. Ieelpo oglekļa monooksīdu un izelpo dzīvi, uz īsu mirkli iestājas salds miers. Rosewater - Cerību Jūra |
| Tuesday, December 17th, 2019 | |
| 8:13 pm | Es par Tevi iedomājos, biežāk nekā pieklātos. Tikai Tu neesi īsts, mans kārtējais iedomu tēls par to kā būtu, ja man kāds būtu. Reizēm ir tik grūti atšķirt nomodu no sapņiem. Es ietinu sevi savu sapņu apskāvienos tā cieši un silti. --- Gaujarts - Svītriņas. |
| Monday, December 2nd, 2019 | |
| 9:50 pm | --- Lapas ir koku dvēsele. Tagad jau tās nobirušas un sarunājas savā starpā veļu balsīs. Reizēm man liekas, ka arī mana dvēsele kaut kur ir nokritusi vai apmaldījusies veļu valstībā. Es sēžu pie loga ģērbusies tikpat melnā kreklā kā izskatās nakts. Es skatos un jūtos kā ābols. Jā, kā pēdējais rudens ābols, kas tūlīt nokritīs no zara. Es cenšos tam stingri turēties klāt, bet saprotu, ka daba un gravitācija dara savu. Bet es turpinu vēl šeit sēdēt, savā mulsinošā neziņā starp debesīm un zemi. Starp debesu un zemes pievilkšanās spēkiem, vēl nezinot, kurš un kad mani noraus. Nezinu vai nokritīšu kā ābols vai aizlidošu ar veļiem kā pēdējā rudens lapa. Es turpinu skatīties un nejauši piekļaujos logam, viņa vaigs ir gluds un vēss.Bet arī mans vaigs ir vēss. Varbūt tas nenozīmē neko, bet varbūt parāda cik patiesībā šobrīd esam vienādi. Drīz ausīs rīts un mans skatiens no loga pazudīs tikpat nemanāmi un nedzirdami kā rīta rasa. --- Kopš šī ir pagājuši kādi 8 gadi, bet melanholija jau nekad nepāriet. Evanescence - Lithium |
| Sunday, December 1st, 2019 | |
| 8:51 pm | Vislielākais cietums ir paša prāts. -- Sirdi divās pusēs – labajā un kreisajā – sadala starpsiena. Katrai sirds pusei ir divas kameras – priekškambaris un kambaris. -- Laikam, ka vājās anatomijas zināšanas par sirds uzbūvi tomēr izskaidro to sajūtu, kas man ir. Ka sirds vienlaicīgi ir tik pilna, ka nezinu, kur ar tām emocijām un sāpēm likties, bet tā ir arī tik tukša, ka nav īsti nekādu emociju vai jūtu. Gan jau kaut kā ķermenis to cilvēcību nevienlīdzīgi sadala pa kambariem un kamerām. Rammstein - Mein Herz Brennt |
| 12:55 am | Apraksti sevi pāris vārdos. --- Es, nu, es nezinu. Es esmu: "Plastmasas maisiņš!" --- Ir silts jūlija vakars. Es, maza padsmitniece, izskrienu laukā, lai ieelpotu silto jūlija vakara gaisu un sajustu mazliet vēso rasu uz savām kailajām pēdām. Esmu pie omītes puķu dobes un viņa mani pamana: "Paskaties, meitiņ, cik smukas viendienītes!" --- Viendienīte, vienreizīte. Deine Lakaien - Love Me To The End |
| Wednesday, November 27th, 2019 | |
| 10:42 pm | TRRRRRRRRRRRRRR. Modinātājs, jāceļas, bet tik ļoti negribas. Nav jau arī īstas saprašanas vai tā ir darbadiena vai nedēļas nogale. Tā nogurt var tikai no dzīves. Nospiežu un guļu tālāk, jo vienalga. TRRRRRRRRRR. Es negribīgi izkāpju no gultas, pēc kāda laika attopos, ka vienkārši guļu pie zemes, jo nav spēka un motivācijas nekam. Es esmu zemāka par zemi. Par to zemi, pa kuru staigā tie 7 miljardi cilvēku, kas mani nekad nemīlēs. TRRRRRRRRRRRRRRRR. No brīža, kad gulēju uz zemes līdz šim ir pagājis viens modinātājs, varbūt 2 līdz 10 darba dienas, bet kas tad vairs skaita. Lindemann - That's My Heart |
| Wednesday, November 6th, 2019 | |
| 7:22 pm | Man vienmēr kaut kā nepietiek. Laika, naudas, prieka, mīļuma, miega un tā to varētu turpināt gandrīz mūžīgi. Jo, ja par mūžīgā dzinēja esamību un iespējām vēl var diskutēt, tad cilvēka neapmierinātība ar sevi un dzīvi gan ir mūžīga. ---- Ir kārtējais vakars, kad es raudu, līdz sāku smakt savās asarās. Viss ir sakrājies tik daudz. Tā sāpju un sajūtu krūze ir tāda viltīga, jo tai ir neregulāra forma un tā paskatoties "uz aci" nekad nepateiksi cik daudz skumju tajā saiet. Skumjām nav īsti nosakāms agregātstāvoklis, bet, spriežot pēc tā, ka tās bieži tiek izdalītas ar asarām, tās varētu būt arī šķidrums. Kaut kas ar mainīgu virsmas spraiguma koeficientu, bet arī tas kaut kad beidzas un viss plūst pāri. Visa ir par daudz. Asaras, stundas, vientulība, skumjas, manis. Irklis - Disorder |
| Wednesday, October 23rd, 2019 | |
| 8:39 pm | No rītiem arvien biežāk pamostos un tad ir sajūta, ka esmu mirušā cilvēka gars, kas noskatās uz savu ķermeni. Tā āŗpusķermeņa pieredze, ka viss ir tik slikti, ka nevar saprast, vai tas stāvoklis, tā telpa, kurā esi šobrīd vispār ir realitāte. DEAD WHEN I FOUND HER - Mirrors |
| Saturday, October 19th, 2019 | |
| 5:12 pm | Es nesaprotu vai es esmu vienkārši saplīsis "multitūlis" vai arī esmu stadijā, ka tas, kas der visam, neder nekam. Nine Inch Nails - Everyday Is Exactly The Same |
| Thursday, October 17th, 2019 | |
| 10:20 pm | Labākais, kas manī līdz šim ir bijis ir vēlme palīdzēt uz mirkli sajusties, ka es daru kaut ko jēdzīgu dzīvē, ka arī mani kādam vajag. Bet paliek arvien grūtāk būt, ja tas nevienam nav vajadzīgs. Ja pats nevienam neesi vajadzīgs. Bērnības milicija - Pussabrukšanas periods |
| Monday, October 14th, 2019 | |
| 8:48 pm | - Vai es varu Tev kā palīdzēt? - Nē, Tu nevari. ---- TU NEVARI. --- Es atgriežos atpakaļ bērnībā, mājās no kuras es vēlējos tikt prom cik vien sevi atceros. Kad tas vienreiz beigsies? Kad tas beigsies un kļūs normāli. Normāli laikam bija pirms es nebiju šajā pasaulē. Kārtējais strīds, sadauzītā trauku kaudze, asaras un nemitīga kliegšana kā es sabojāju dzīvi ar to, ka es esmu. Es gribu izgaist. Es aizveru acis un ir miers. --- Tumsa, miers, kārtējais darba dienas vakars. Apsēžos, iedzeru sarkanvīnu no pudeles. Tas mutē sajaucas ar sāļo asaru garšu, negribīgi to noriju, iekrītu spilvenā un sapņoju, ka viss būs normāli. Chelsea Wolfe - Virginia Woolf Underwater |
| Wednesday, October 9th, 2019 | |
| 3:10 pm | Cilvēkiem, vismaz lielākajai daļai, ko pazīstu nepiemīt superspējas. Taču viens no spēcīgākajiem un sāpīgākajiem ieročiem, kas cilvēkam ir - igorēšana. Otrs pat nenojaušot (?) ļauj man galvā saperināt un attīstīt domas par to kāpēc esi slikts, neglīts, mazvērtīgs un visādi citādi nekam nevajadzīgs puteklis. Staind - Outside |
| Tuesday, October 8th, 2019 | |
| 2:18 pm | Klik, Klik, Klik. Es sēžu birojā un tā balss manā galvā, kas visu laiku man cauri austiņu mūzikai čukst, ka es tikai te sēžu un daru savu bezjēdzīgo un nevienam nevajadzīgo darbu. Klik, klik, klik. Pagājušas vairākas stundas un vienīgais, ko es šajā pasaulē radu ir šis sasodītais klik, klik, klik. Es tikai pagriežu skaļāk mūziku, bet tā sāk palikt tik neizturami skaļa, ka man liekas, ka tūlīt sāks asiņot ausis. Bet tā balss, kas nepārtraukti čukst, cik bezjēdzīga ir mana dzīve, ka vienīgais jēdzīgais klik, ko es varētu nospiest ir vēsā ieroča mēlīte. Klik. Smadzenes izšķīst pret sienu, mans mīkstais ķermenis nokrīt zemē un iestājas miers. PUPPE - Rammstein |
| Monday, October 7th, 2019 | |
| 9:53 pm | Mana dzīve ir elle. Vai arī darbs. Varbūt tā ir kārtējā ne visai veiksmīgā vārdu spēle, ko gribēju lietot, lai izklausītos vismaz mazliet asprātīgi. ---- Es atkal birojā pavadīju gandrīz 12 stundas. Atbraucu mājās, kur pagalmā starp pelēkajām "daudzstāvenēm" katru dienu asfaltā ir tikai dziļākas un neizbraucamākas bedres. Tas viss man atgādina manu dzīvi, pelēku un tās piķa melnās bedres. Es sēžu mašīnā un raudu, jo man ir kauns, ka mans suns mani redzēs tik nožēlojamu. Bullet For My Valentine - Tears Don't Fall |