by the way nesmēķēju mēnesi un nedēļu. nu izņemot to vienu vakaru kad kōpā ar 'visīti uzsmēķēju puspaku. izskatās, ka šodien draud tas pats.

brake up hurts. nezinu vai tādēļ, ka iespējams, ka viņu mīlu, vai tādēļ, ka aizvainojums par necīnīšanos. nezinu. bet gribas ņemt telefonu rokās un piezvanīt viņam. bet zinu, ka tad atkal viss sāksies no sākuma. nu ne jau attiecības. bet mocīšanās, gaidīšana un nesagaidīšana. tāpēc ciešos.

nupat nostījos ratatui un nopiņņājos :)
un ošņāju savu ādu, kas smaržo pēc kokosriekstiem un saules. dienu pavadīju krāsojot ar rumānieti viņas virtuvi un plunčājoties viņas baseinā un lokot smoothies. labi.

man sāp galva, acis un es vienk. nespēju atbrīvoties no pastāvīga stresa. mana piere ir tik saspringta, ka ar to varētu dauzīt gaļu vakariņām. heeeeelp! un mans mīļotais pamanījies apklust uz visu dienu, tieši tagad, kad man viņu tik ļoti gribas blakus, kad esmu tik ļoti iemīlējusies (bet varbūt vienkārši needy). dzīve gan ir viens jocīgs ķinītis, bet, nu garlaicīgi nav. kaut arī šī sērija laikam īsti nav komēdija, drīzāk kautkāds psiholoģisks trilleris, cerams, ar labu risinājumu.
sāāāp galva, naktī guļu ar tabuletes palīdzību. help.

ak jā, esmu traki aizrāvusies ar 2 kanāliem. nr 68 SciFi (scientific fition vai kaukātur tā) un nr 67 interjerdizaina realitātes šoviem. nav brīnums, ka prātā nāk nekrietna vēlme iegādāties nekustamo īpašumu, vēlams māju ar baseinu un lielisku skatu.

pirmdien biju san francisko. bijasaruināts tikties plk 8pm ar Alex kad viņš beigs darbu.
tā nu es klīdu pa tūrisma ielu fishermans wharfā (nez kāpēc vienmēr saucu to par Fishermans Dwarf tāpat kā seat belts saucu par Sea belt :) ) un izdzirdēju vilinošas dzīvās mūzikas skaņas. tur bija dzīvais blūza vakars. sēdēju bāra galā un mirdzēju ar alus glāzi rokās. pirmais mani pamanīja evening manager, kas sāka interesēties ko es šeit daru vien un izklaidēja mani visādos veidos, līdz pierunāja mani dzert viskiju alus vietā un dejot.
pēc tam bija melnais "čalis" ar kuru mēs visu vakaru nodejojām. un tad bija uzstājošās grupas solists, kas man pievērsa extra uzmanību, un mirklī, kad viņš dziedāja par sarkanmataino meiteni stūrī sēdošo, kura ala salauzusi sirdis visiem grupas biedriem, uzmanību pievērsa arī zālē esošie vīrieši. viņu galvas pagriezās pret mani un smaidīdamas kratījās. sajutos kā vakara skaistule. biju jau ar. šīs melnās šķipsnas manu seju padara skaistāku. vēl skaistāku :))

es nezinu ko lai dara, viņš mani katru reizi atkal un atkal pieradina pie sevis. un es domāju par viņu un gribu būt viņam blakus un gribu, lai viņš mani pieglauž pie sevis tik cieši klāt, ka mūsu starpā nav molekulai kur apgriezties.

nu izbeidziet. man tā riebjas, ka no virtuves cauri visām istabām izvijas neieslēgta smaku aizrāvēja smaka. kāds cep sīpolus un domā, ka man tas katrā ziņā jāsaož. mani tas tiešām tracina. nu nepatīk man tās ēdienu smakas manā istabā. man patīk, ka te smaržo pēc svaiga gaisa, tāpēc man pat ir izņemts viens no logiem.

esmu iegādājusies wacom tablet. tas nozīmē, ka jāmācās darboties ar pen tūli, no kā tik ļoti centos izvairīties. katru reizi ilustrators iepīkstas to pretīgo kļūmes skaņu, gluži kā skolotājs, kas sit pa pirkstiem pie nepareizas atbildes. bet sitienu paliek arvien mazāk un mazāk un jūtos arvien komfortablāk rīkojoties ar to. vēljoprojām brīnos, ka labprātīgi pavadu savas dienas nevis pludmalē pie karstiem nodegušiem amerikāņiem (hā!) bet mājās pie sava mini rakstāmgalda un kompīša, dreamweavera un fotošopa.
es mīlu wacom tablet - viņš/viņa ir vienk. lieliska. zīmējas kā māksliniecei :))