vārdu sakot šodien notika jocīgi.
ne jau jocīgi tas ka man boob izkrita no blūzītes.
bet tas ka es neplānoti atrados vietā kur man nebija jābūt un sadzirdēju skaņas kas nebūt neatgādināja veca japāņu vecīša, kas izskatījās kā manekens iekritis dzeltenu rožu krūmā, vārgi īdošus palīgā saucienus.
un man paliek pavisam skumji, kad es iedomājos, ka viņš vienkārši gribēja nogriezt pāris rozes viesistabas vāzei, kamēr viņa sieva izgājusi uz veikalu. šī bezpalīdzibas sajūta, klusā balss un asiņainās rokas un deniņi no rozu asumiem.
manas rokas ir kā kaķa saskrāpētas, pacelšanas procesā man izkrita boob no blūzītes, bet cauri izskrēja tāda baigā dzīvības sula, dzīvelīgums, labi.