gribu bērniņu.
tad kad būšu galā ar mācībām un gadu praktizējusies jebkur iekš savas jomas tad ķeršos pie glītu vīriešu - tēvu meklējumiem.
varbūt iegadīsies ka šis vīrietis būs arī mans mīļotais vīrietis.
bet daži egoistiski iemesli kas mani attur ir -
1. bērniņam nebūs blakus tēta
2. ar bērniņu es praktiski norakstu savu attiecību un seksuālo dzīvi.
3. es nemaz neticu kopdzīvei
4. nemaz negribu lai bērniņam būtu jādzīvo šai reizēm skumjajā pasaulē
nē, šķiet, ka nav man nevajag bērniņu. pat ne suņuku. labākais ko varu izdarīt, ir adoptēt kādu kas jau atrodas šeit.
ja es būtu vīrietis, es labprāt būtu žigolo.
lai gan, nevaru iedomāties grūtāku uzdevumu kā apmierināt sievieti...
tb, nu kā vīrietim, kas nav emocionāli saistīts ar sievieti, kura meklē vīrieti par naudu, kas viņu apmierinātu. ir jābūt labam iemeslam, kāpēc pirkt to ko var dabūt par brīvu.
es pat zinu vienu no šiem iemesliem, nerunājot par ziņkāri.
beidzamā laikā sāp labā roka. un pa reizei visa labā ķermeņa puse. es zinu, viss būs ok.