es nezinu ko lai dara, viņš mani katru reizi atkal un atkal pieradina pie sevis. un es domāju par viņu un gribu būt viņam blakus un gribu, lai viņš mani pieglauž pie sevis tik cieši klāt, ka mūsu starpā nav molekulai kur apgriezties.

pirmdien biju san francisko. bijasaruināts tikties plk 8pm ar Alex kad viņš beigs darbu.
tā nu es klīdu pa tūrisma ielu fishermans wharfā (nez kāpēc vienmēr saucu to par Fishermans Dwarf tāpat kā seat belts saucu par Sea belt :) ) un izdzirdēju vilinošas dzīvās mūzikas skaņas. tur bija dzīvais blūza vakars. sēdēju bāra galā un mirdzēju ar alus glāzi rokās. pirmais mani pamanīja evening manager, kas sāka interesēties ko es šeit daru vien un izklaidēja mani visādos veidos, līdz pierunāja mani dzert viskiju alus vietā un dejot.
pēc tam bija melnais "čalis" ar kuru mēs visu vakaru nodejojām. un tad bija uzstājošās grupas solists, kas man pievērsa extra uzmanību, un mirklī, kad viņš dziedāja par sarkanmataino meiteni stūrī sēdošo, kura ala salauzusi sirdis visiem grupas biedriem, uzmanību pievērsa arī zālē esošie vīrieši. viņu galvas pagriezās pret mani un smaidīdamas kratījās. sajutos kā vakara skaistule. biju jau ar. šīs melnās šķipsnas manu seju padara skaistāku. vēl skaistāku :))