< atpakal | 17. Janvāris 2007 | uz prieksu >

17. Janvāris 2007 (04:12)

ir šausmīgi grūti uztaisīt stundu sarakstu, patiešām ļoti ļoti grūti, pagaidām man izskatās, ka pirmd trešd mācos no 10-20 un pārējās dienas vaļojos, bet patiesībā viss ir savādāk..

izvilkums no vēstules papā

17. Janvāris 2007 (09:34)

- Woooooow, mums te nupat burtiski nolija, - kalifornijā lietus!!! Pirmo reizi to piedzīvoju, sajūta gluži kā mājās :)) cerams, ka neaiznesīs mūsu māju pa gaisu, laikam jāsaliek pasi un visas dārgākās mantas pie rokas :))

Vārdu sakot, izvēlējos no 7 obligātajiem un kādiem 10 izvēles priekšmetiem šim semestrim 5 gab. Kopā 15 units,
12 ir minimāli 18 apm maximāli. Ņemot vērā ka man būs daudz laboratorijas darbu (skolā, ne mājās darāmu, tad tas paņems daudz laika + vēl on-campus darbs, kuru mēģināšu šonedēļ atrast)

Nomocījos visu dienu ar stundu saraksta kopā likšanu, jo ir jāieliek visi obligātie, kas diemžēl sertifikāta programmā aizņem 4/5 visu priekšmetu, ja rēķinām, ka tādu gada laikā ir 10 gab, 8 no tiem ir obligātie, izvēlēties atliek 2 no apm 15-20. un viņi, tie izvēles ir tik forši, ka škrobe paliek un sāk gribēties vēl gadiņu pamācīties. Bet tas jau vēlāk . (piedomāju vēl aktīvi pie tā, ka varētu papildus ņemt mācības arī vasaras atvaļinājuma laikā)
Dīvaini, bet likumsakarīgi, ka man ("kā māksliniekam") 9/10 priekšmeti ir vakara mācības, tā, ka nav jāmostas 7, lai paspētu uz 9, bet pirmās stundas sākas ap 12 pus 1 dienā.
Starp mācību priekšmetiem ir baigās starpas un uz pirmo acu uzmetienu izskatās extra stulbs saraksts (bet citu alternatīvu nebija, šis enivei ir labākais salikums), bet tukšajās vietās tiks ievietotas laboratorijas stundas, extra piesakāmās stundas un darba stundas tā, ka baigās diena būs smuki piepildīta(smuki vēl ir maigi teikts)
Tomēr centīšos no rītiem sevi nenostrādināt, jo visticamāk būšu nakti norunājusi skaipā ar saviem mīļajiem :)).
Šodien orienteišanā bija tīri jauki, jauki bija arī cilvēki – counsleires japāniete un vjetnamiete, smaida kā saules (bet nevis pazemīgi, bet briesmīgi priecīgi) = Chau un Thai. un Jennifer, kas atbild par mūsu darbošanos F-1 ietvaros. Katrā ziņā palika iespaids, ka, ja vajadzēs tad palīdzēs un visu paskaidros, tad jau manīs. Sapratu praktiski visu, tikai nevarēju ierubīties īsti, jo baigi miegs nāca, bet nekas neskaidrs arī nepalika.
Smieklīgs bija skats, kad orienteišnā palūrēju apkārt – 2 indieši (viens no tiem - Saurabs, mans mājas biedrs), 1 meitene meksikāniete, pārējie apm 20 gab – japāņi, korejieši, ķīnieši, vjetnamieši, filipīnieši, vārdu sakot, visa veida, kam acis kā šķirbiņas. un 1 baltais cilvēks (un tā biju es). Zac it. sāku domāt vai drīzumā neizjutīšu rasismu uz savas ādas.

Starp citu, lietus lija tikai minūtes 3. un tas bija viss.

17. Janvāris 2007 (09:38)

ak jā, papļāpāju starpbrīdī ar japānieti Niu (meiteni), akcents viņai tāds norijošs, bez tam nevarēju atraut acis no viņas acīm, tuvumā izskatās tā ļoti jocīgi, itkā viņai kas trūktu tām acīm ķipa plakstiņu vai. zinu, stulbi skan, bet nevarēju neblenzt. bez tam, no attāluma jau smuka meitene, droši vien, kad pierastu, tad arī vairs neblenztu uz meiteni bez plakstiņiem.
:)))

< atpakal | 17. Janvāris 2007 | uz prieksu >