2. Janvāris 2007 (01:57)
jocīgi gan. ka man vairs nav bail. tikai drusku no džankfūda. un vēl, jāatrod lēts interneta pieslēgums un mobilais tīkls. dzīvoju mežonīgā haosā, kas gan ir pilnīgi loģiski un nenovēršami. beidzamās dienas te.
2. Janvāris 2007 (03:24)
beidzot sazvanīju savus hostus, ko teikt man viņiem patiešām nebija, bet tas esot tāds labs žests, tad nu novēlēju laimīgu jauno gadu un apstiprināju, ka ieradīšos 9.tajā. biju briesmīgi apjukusi un neveikla, pilnīgi sajūta, ka esi galīgi izblamējies, jo sevišķi, ja nav nekā ko teikt. palūdzu lai atsūta kādu bildi ar viņiem, varbūt tas nebija pieklājīgi, bet man taču ir jābūt kautkādai nojausmai, lai zinātu, kādas dāvanas sapirkt. varbūt viņi padomāja, ka es nebraukšu pie viņiem, ja viņi būs nesmuki :))) nu neko darīt, savādāk nepratu pateikt. bet Sallijas balss bija tik mīļa, ka man šķiet, ka viņa ir tīri jauka, es ļoti ceru. ceru, ka viņi nebūs tāds tipisko amerikāņu variants. ai, da labi, laikam uzrakstīšu meilu.
