00:44
Deftones - The Chauffeur
Out on the tar plains the glides are moving
all looking for a new place to drive
You sit beside me so newly charming
sweating dewdrops glisten freshing your side
And the sun drips down bedding heavy behind
the front of your dress all shadowy lined
and the droning engine throbs in time
with your beating heart
Way down the lane away living for another day
the aphids swarm up in the drifting haze
swim seagull in the sky towards some hollow western isle
my envied lady holds you fast in her gaze
And the sun drips down bedding heavy behind
the front of your dress all shadowy lined
and the droning engine throbs in time
with your beating heart
And watching lovers part I feel you smiling
what glass splinters lie so deep in your mind
to tear out from your eyes with a word to stiffen brooding lies
But I'll only watch you leave me further behind
And the sun drips down bedding heavy behind
the front of your dress all shadowy lined
and the droning engine throbs in time
with your beating heart
19:03
Tāāāā izmirku riktīgajā lietū, ka nevaru savaldīt savas emo...
āpāc!! un vēl zibens un pērkons - Rīgas pašā centrā[mazliet gan vīlos tajā, jo tas bij tāds maziņš pērkonīts un zibenīts]..
gāju cauri VecaiRīgai, kur salīdušie nabadziņi mēģināja noslēpties no strauji uzbrūkošajām ūdens šaltīm + vēl dikti salūkojās uz mani ar tāādām lielām acīm.. ne tikai no "zem jumtiņa" satāvētājiem sajutu pārsteigtus skatienus, bet arī no veikalniekiem un kafejnīcās sēdošiem un ēdošiem ļaudīm arī, da principā no jebkura, kuram nebij slinkums nosaukt mani par traku.. dažreiz gan tie cilvēki ir dīvaini - kas tur var būt dīvains, ja cilvēks grib izmirkt?.. bet labākais jau vēl turpinājās, jo nebiju vēl tā kārtīgi sākusi iemirkt.. pa ceļam gandrīz vai 2 reizes nozaudēju čības - lielajljās peļķēs, vairākas reizes mani apšļakstīja transportlīdzekļi, kaut gan tam jau vairs nebij jēgas un kādus gabaliņus arī gāju ar plikām pēdām, sperdama peķes ūdeņus uz visām pusēm.. pēkšņi es sajutu, ka nu vairs trakāk nevar būt, jo ūdens man līda visās malās.. bail pat skatīties somā - kāda tur situācija, jo atvilkusies uz būrīti, es tikko varēju uzkāpt 5.stāvā, kur nu vēl pēc tam nomocīt drēbes nost - tas gan man izdevās, bet ar varenām grūtībām, kaut gan vislielākā problēma man bija drēbju izspiešana.. tagad sēžu saģērbusies tā riktīgi silti un gaidu, kad būs gatava tēja..
viss gājiens man ilga gandrīz 30 min, tā kā man liekas ka esmu mazliet dabūjusi pamatīgu vēsumiņa devu..