viss tikai sākas..

03:35

Eh, es atkal iemuldu....
Es ilgojos, pēc kā, to noteikti zin tikai vistuvākās dvēseles..
Man nav miera un man nenāk miegs. Esmu šo to uzzinājusi, bet mani tas ne nomāc, ne iepriecina - īsāk sakot, man ir pārāk dīvaina sajūta - gribu satikt pārāk daudzus cilvēciņus.. Mazliet skumji, bet mazliet prieks.. Neko es neatklāšu, man nav jāniedz paskaidrojumi un komenti, esmu viena un tumsā, kā arī bez mūzikas - es vēlos klusumu [kā jau tas vienmēr ir bijis - to es esmu sapratusi tikai nesen..] .. Tā pat neviens to nesapratīs..

• 4 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

03:48

vai man dubultmānija - tip šizo???

• 2 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

20:04

iekš pilnīgas baudas man vajag miesu..







vakar mani nosauca par vampīrisko sievieti..
[hh..]

• 6 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

20:17

es te tā apprātoju - laikam labākajiem tiek labākais..

• 2 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

22:43

Viņš iet. Aiziet garām. Viņa arī. Nekas nenotiek. Neviens no viņiem negrib atzīties otram. Tādas kā mazu bērnu spēlītes. Visur. Visapkārt. Cilvēki nedroši un mazliet vāji. Vai maz atmaksājas uzmākšanās? Nu ou.k., varbūt tomēr ne uzmākšanās, bet savu sajūtu izādīšana. Mēs taču esam bikli, bakstāmi un grūstāmi, kad pēkšņi liekas, ka ir kas nopietns. Cik nopietns, tas ir atkarīgs no mums pašiem, daži pieprot šo nopietnumu iedzīvināt, dažiem nekādi tas neizdodas.
Bet, ko es te vispār muldu un kam gan? Tā kā tāda veca tante. Jauc galvu sev un varbūt vēl kādam, kas to veco tanti sadzirdējis, ko nomurmulējam.

-Eu, tu vecā - cilvēkiem taču pašiem ir galva uz pleciem!
-Redz, ka tur nav vainīga galva, bet sajūtas..
-Ko tu tur muldi?! Kādas sajūtas? Ko tu, tik veca un sakaltusi, kaut ko zini par jūtām?! Tev tač prātiņa sen vairs nav!
-Eh, jaunatne, paaugsies un sapratīsi..

• 174 mirkļa ieķēpājumi
• šeit