Kas notiks un kam vajadzētu notikt tālāk?
Visam vajadzētu iet vēstures gaitu. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas sasniedz to briedumu, kad notiek ne tikai Marksa paredzētā sociāli-ekonomiskā fāžu pāreja. Piem., darba vietā ir robotu darbs un universālā dividende. Bet arī pāreja cilvēka jēdzienā - uz transhumānismu un līdz ar to arī pāreja uz pilnīgi citu dzīves iekārtu, kā to apraksta
https://scholarlypublishingcollective.org/psup/posthuman-studies/article-abstract/4/1/76/200006/Drift-Naturally-A-Transaffective-Unfolding?redirectedFrom=fulltext - cīņas un optimizācijas vietā ir sadzīvošana un izdzīvošana.
Protams, ka ir dzirdēta konservatīvo kritika. Kritika par komunisma atdzimšanu, par globālo kapitālismu un ko tik vēl nē. Bet ko paši konservatīvie saka? Kādai tad ir jābūt tai ekonomikai un pasaules iekārtai?
Par komunismu - Ķīna ir kāpinājusi savas R&D investīcijas līdz 3% no IKP (4 reizes vairāk nekā Latvija attiecībā pret IKP) un Ķīnas tehnoloģiskā un zinātnes varenība bija tā, kas piespieda Baidenu un Kongresu pie sienas un lielā bipartizānā vienprātībā tika pieņēmts atklāts industriālās politikas instruments - Čipu likums. Pēdējās nedēļās bija daudz diskusiju par tirdzniecības un subsīdiju karu starp ASV un Eiropu un tagad arī Vacija pamazām ir gatava atkāpties no laissez faire principiem un ir gatavat atzīt, ka tehnoloģijas un tehnologiju biznesi tomēr ir īpaši un ir nepieciešams atbalsts tiem, ja jau reiz Ķīna ir sākusi un ASV turpina. Atbalsts nenozīmē kailas subsīdijas. Nē, atbalsts nozīmē arī fokusētu izglītību, foksuētu fundmanentālo zināti, iespējošanu visām sabiedrības grupām piedalīties tehnoloģiju attīstība.
Un šodien lasām, ka Ķīnas tehnoloģiju komunisms atnācis arī līdz Latvijai - memorands par čipu industrijas pieškilšanu Latvijā.
Protams, skumji, ka šobrīd memorands ir tukšs dokuments. Skumji, ka tas uzprišina augstkolas, bet ne industriju. Skumji, ka Latvija līdz šim nebija atradusi iekšējas ambīcijas un resursus, lai uzsāktu šo pati, bet iemesls šim memorandam bija iezīmētas Eiropas naudas parādīšanās. Jā, skumji. Bet no tā visa varbūt tomēr izaugs viena industrija Latvijā un tas nozīmēs papildus prātīgus cilvēkus, liberāļus.
Par globālo kapitālismu. Lieliem izaicinājumiem ir nepieciešami lieli uzņēmumi. Labs piemērs ir Tesla, kaut vai viņu Dojot čipu izstrāde, tas ko viņi gada laikā paveikuši būvējot savu superdatoru, lai iegūtu MI gan autonomiem autiņiem, gan humanoīda darba robotiem.
Reāli - konservatīvie nespēj likt neko racionālu pretī nedz šādam tehno-progresīvismam, nedz arī tehnoloģiju biznesiem.
Kurp tas mūs ved attiecībā uz reliģijām? Tas ved uz zināmu turbulenci. Neokonservatīvisms un reliģisko kustību konservatīvās sektas patiesībā ir tehnoloģiju attīstības radītās sociāli-ekonomiskās fāzu pārejas sekas. Ir lielas ļaužu masas, kas izkrīt no digitālās ekonomikas. Ir darbu polarizācija - vidusškira sarūk (šie darbi tiek automatizēti) un cilvēkiem ir vai nu jāstrādā primitīvāks darbs vai arī jāatīsta dziļākas spējas (ja tam ir resursi).
Un ļaužu masās valda apjukums. Racionāli būtu, ja sabiedrība vienotos par universālo dividendi, par darbu automatizācijas atbalstu, par spēju attīstības programmām, par sadarbības sabiedrību, par iekļaušanu un sociāli liberālu taisnīgumu. Bet patiesībā nabadzīgie cilvēki ir visvairāk pret šo. Viņiem liekas, ka pašu nopelnītie centie ir labāki nekā sadarbības sabiedrībā kopīgi sasniegtā labklājība.
Un šis ļaužu apjukums, izstumtības sajūta izpaužas kā reliģisko kustību konservatīvās sektas un populisms. Šie cilvēki patiesībā kliedz pēc palīdzības un uzklausīšanas, bet labu vārdu un padomu sadzirdēt viņi negrib. Jo viņi nespēj noticēt, ka tehnoloģiju progresīvā sabiedrība var būt iekļaujoša un reāla.
Liberāļu un teh-progresīvo uzdevumus būtu vairāk komunicēt, vairāk parādīt iespējas, ko sniedz un var sniegt tehnoloģijas un tad šī pretestības pretī labākai kopienai pārvērstos par sadarbību.
Bet, neatkarīgi no pāšreizējas turbulences, ticu, ka sabiedrība ātrāk vai vēlāk nonāks pie tehprogresīvas kopienas. Cita ceļa nav. Nabadzīgie cilvēki ar robotiem nespēs konkurēt, kādā brīdie nabadzīgajiem cilvēkiem būs tas jāatzīst. Un kad šī nabadzīgo cilvēku pašizolēšanās un ekonomiskā nesadarbošanās būs pārvarēta, tad pats no sevis būs pārvarēts arī reliģiskais sektantisms. Un tas būs liberālās pasaules sasniegums. Tas attiecas gan uz kristietību, gan uz Islāmu, gan arī uz Hinduismu un pārējām reliģijām.