Tas ir dzīves iemācīts noteikums, ka brīvdienās ir jāatrod laika palasīt hum&soc lietas. Kaut vai gandrīz vai randomā paņemt no Cambridge journals vai JHU vai tml. Ik pa brīdim sanāk uzrakt ko jaunu, ko var pielietot arī savās lietās. Piem., līdz šim valodas apstrādē biju fokusējies uz saprašanu (natural language understanding), bet tad pieteicās jēdziens apercepcija. Tas ir par atalgojuma formēšanu, piem., lai lielie valodas modeļi kļūtu autonomi un proaktīvi. Pielietojumiem nepieciešams.
Un, protams, tādās reizes ir kārdinājums pašam ienirt hum&soc zinātnēs un varbūt mēģināt kādu pētījumu uztaisīt. Tas ir saldi, interesanti, enerģētiski (iespējams gan, ka tikai sākumā).
Bet vienmēr metu šādas domas pie malas. Jo, kad padomāju, kā tad īsti to darīšu, tad vienmēr ceļš ir viens - automātiski translēt avotu un pētījumu tekstus uz HOL, tur veikt pazīmju un paternu analīzi, izrakt konceptu formālās definīcijas (A1 saskaņā ar personas B korpusu, A2 saskaņā ar personas C korpusu, kas pēta personas B korpusu), to visu apskatīt gan crisp, gan informal/fuzzy/probabilistic ietvaros. Nezinu..., tā taču tas hum&soc zinātnes strādā. Zinātnes metodoloģija jau paģēr, ka pētījums tiek noformēts kā teorija ar savām aksiomām, hipotēzēm, apstiprinātiem un pretrunīgiem/neizskaidrotiem faktiem. Un tad ir teoriju fusion, jaunu teoriju veidošana. Bet katra teorija ir viens no bezgalīgi daudziem (neiegrimstot niansēs par attīstībā esošas gramatikas spēju veidot noteiktas pakāpes bezgalīgas kopas) objektiem kategorijā (sintaktiskā/semantiskā) (domāju tēmas, kuras apskata karstais kruss
https://cats.for.ai/program/) un parasti jau mašīnmācīšanā aplūko uzreiz daudzus objektus kas attēlojas viens par otru mācīšanās vai secināšanās procesā. Jāaplūko vairāki, lai iegūtu optimālo.
Vai būtu cilvēciski zinātni laist caur sevi? Vai zinātnei, ko dari, vajadzētu ietekmēt/realizēt personību?
Laikam jau kāda karjeras konsultante teiktu, kā jā, noteikti jā. Darbiņam jāpatīk, utt.
Laikam jau mana nabadzības domāšana ir tā, kas liek teikt, ka jādara ir tas, kas ir vajadzīgs sev un citiem. Un nevis tas, kas patīk.
Un no tā arī izriet metodes, ar kurām dari hum&soc. Vai uzskati to par baudu? Vai tomēr par kalpojumu citiem?
Un tā neziņa, kas šobrīd valda attiecībā uz ekonomisko procesu vadību, skaidri liecina, ka zinātnes ir jāautomatizē, jo šobrīd pašiem ekonomistiem trūkst cilvēciskā spēka, lai aptvertu notiekošo un nomodelētu alternatīvas. Tas pats arī citās nozarēs. Gan jau ka piemēru katram paša dzīvē ir pietiekoši. Nav jau viss jāliek šeit visiem priekšā.