juvenal's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Saturday, September 24th, 2022

    Time Event
    12:34p
    Konservatīvisma pamatarguments krīt
    MIT Technology Review jaunākais numurs ir par gender issues, t.sk. garš raksts par to, kā no somatiskās (piem., ādas) ādas šūnas pārprogrammēt par dzimumšunām un tādējādi dot iespēju radīt savu bioloģisko bērnu arī divu vīriešu pārim. Dzimums kļūst irrelevants reprodukcijā.

    Minētais raksts: https://www.technologyreview.com/2022/08/23/1056921/lab-made-human-sex-cell/

    "
    An embryo forms when sperm meets egg. But what if we could start with other cells—if a blood sample or skin biopsy could be transformed into “artificial” sperm and eggs? What if those were all you needed to make a baby?

    That’s the promise of a radical approach to reproduction. Scientists have already created artificial eggs and sperm from mouse cells and used them to create mouse pups. Artificial human sex cells are next.

    ...
    Same-sex couples could have genetically related children.
    ...
    "

    Kā reizi vakar saņēmu LPV avīzīti, kuras otrajā lapā kardināls Pujats lieto argumentu, ka tikai vīrietis un sieviete var radīt bērnu - lieto šo argumentu savai pozīcijai. Bet ja šis arguments brūk, tad jau brūk arī viss, kas būvēts uz tā.

    Šis gan nav nekāds jaunums, jau pāris gadus zināma lieta.


    Šī attīstība ir jauka arī tāpēc, ka tieši šūnu nepilnā pārprogrammēšana (partial rejuvenation) izskatās cerīgākais vecuma atcelšanas, anti-aging un jaunības atgūšanas ceļš un tieši to lieto arī biezākais nozares jaunuzņēmums Altos Labs.

    Pasaulē tagad notiek jocīga brezmēšanās, kad centrālās bankas nosūc maksimāli daudz pieejamās naudas, lai mazinātu patēriņu. Valdības savukārt aizņemas naudu (Eiropā visbiežak no tām pašām centralajām bankām - par šausmām saprātīgajiem) un met no helikoptera, un centralājām bankām atkal ir jāuzsūc arī šī papildus nauda. Nežēlīgī, drastiski, bet tik ilgi, kamēr patēriņš samazināsies. Ko tas nozīmē ikdienas dzīvē...

    Saknes problēma ir tā, ka pasaulē nav skaidrības un vienotības par patēriņa saturu. Labi, ka zaļās lietas gūst atzinību. Bet šāda būtiska medicīna, ka anti-aging un jaunības atgūšāna arī vārētu būt tas patēriņa-investīciju virziens, kurā gūt vienotību un kas ir ilgtspējīgs un ļoti, ļoti cilvēcīgs.


    Šīs nedēļas The Economist ir plašs tehnoloģiju pielikums, kas pilnībā veltīts neiro-lietām - zāļu izstrādi, smadzeņu interfeisi, laikam arī nedaudz par mind-body problēmu.


    30. septembrī būs plānota Tesla AI diena. Visvairāk gaidām ziņas par Optimus humanoīdu-robotu. Tesla to speciāli projektē un veido, lai aizstātu cilvēka fizisko darbu. Kas ir ļoti humāni un daudz vērtīgāk nekā alternatīvie sociālo humanoīdu projekti, kas paredzēti vairāk izklaidei vai informēšanai, bet ne darbu automatizācijai.
    2:26p
    Tas ir dzīves iemācīts noteikums, ka brīvdienās ir jāatrod laika palasīt hum&soc lietas. Kaut vai gandrīz vai randomā paņemt no Cambridge journals vai JHU vai tml. Ik pa brīdim sanāk uzrakt ko jaunu, ko var pielietot arī savās lietās. Piem., līdz šim valodas apstrādē biju fokusējies uz saprašanu (natural language understanding), bet tad pieteicās jēdziens apercepcija. Tas ir par atalgojuma formēšanu, piem., lai lielie valodas modeļi kļūtu autonomi un proaktīvi. Pielietojumiem nepieciešams.

    Un, protams, tādās reizes ir kārdinājums pašam ienirt hum&soc zinātnēs un varbūt mēģināt kādu pētījumu uztaisīt. Tas ir saldi, interesanti, enerģētiski (iespējams gan, ka tikai sākumā).

    Bet vienmēr metu šādas domas pie malas. Jo, kad padomāju, kā tad īsti to darīšu, tad vienmēr ceļš ir viens - automātiski translēt avotu un pētījumu tekstus uz HOL, tur veikt pazīmju un paternu analīzi, izrakt konceptu formālās definīcijas (A1 saskaņā ar personas B korpusu, A2 saskaņā ar personas C korpusu, kas pēta personas B korpusu), to visu apskatīt gan crisp, gan informal/fuzzy/probabilistic ietvaros. Nezinu..., tā taču tas hum&soc zinātnes strādā. Zinātnes metodoloģija jau paģēr, ka pētījums tiek noformēts kā teorija ar savām aksiomām, hipotēzēm, apstiprinātiem un pretrunīgiem/neizskaidrotiem faktiem. Un tad ir teoriju fusion, jaunu teoriju veidošana. Bet katra teorija ir viens no bezgalīgi daudziem (neiegrimstot niansēs par attīstībā esošas gramatikas spēju veidot noteiktas pakāpes bezgalīgas kopas) objektiem kategorijā (sintaktiskā/semantiskā) (domāju tēmas, kuras apskata karstais kruss https://cats.for.ai/program/) un parasti jau mašīnmācīšanā aplūko uzreiz daudzus objektus kas attēlojas viens par otru mācīšanās vai secināšanās procesā. Jāaplūko vairāki, lai iegūtu optimālo.

    Vai būtu cilvēciski zinātni laist caur sevi? Vai zinātnei, ko dari, vajadzētu ietekmēt/realizēt personību?

    Laikam jau kāda karjeras konsultante teiktu, kā jā, noteikti jā. Darbiņam jāpatīk, utt.

    Laikam jau mana nabadzības domāšana ir tā, kas liek teikt, ka jādara ir tas, kas ir vajadzīgs sev un citiem. Un nevis tas, kas patīk.

    Un no tā arī izriet metodes, ar kurām dari hum&soc. Vai uzskati to par baudu? Vai tomēr par kalpojumu citiem?

    Un tā neziņa, kas šobrīd valda attiecībā uz ekonomisko procesu vadību, skaidri liecina, ka zinātnes ir jāautomatizē, jo šobrīd pašiem ekonomistiem trūkst cilvēciskā spēka, lai aptvertu notiekošo un nomodelētu alternatīvas. Tas pats arī citās nozarēs. Gan jau ka piemēru katram paša dzīvē ir pietiekoši. Nav jau viss jāliek šeit visiem priekšā.

    << Previous Day 2022/09/24
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba