nekad, atkārtoju, NEKAD, mans ķermenis sev virsū vairs nevilks TIK īsu kleiteli. nepietiek ar izcili vajājošo sajūtu, ka kleiteles apakšējā mala ir krietni augstāk nekā piedienīgi un katoliski audzinātai meitenei vajadzētu būt, bet vēl arī tā uzmācīgā doma, ka itāļu *šodien-tik-ļoti-dedzīgo* sekstūristu skatienu ietekmē man nezin kādā mistiskā veidā ir attaisījies krūšturis. ak šīs sieviešu problēmas!
jocīga diena. jocīga skriešana. jocīgi skatieni un sarunas.
nav dzerts un pat ne iedzerts jau divas nedēļas. atkal jocīgi - progress vai regress?