tāds nogurums. vilcienā jutu ka blakussēdētājs spēcīgi un uzkrītoši raida manī savu skatienu. pagriezu galvu un tā pa īstam ieskatījos viņa acīs. laikam no tiem kas nogalina vai padara aklu vai iztecina smadzenes bija mans skatiens, bet nu, blakussēdētājs Tāāāāādā balsī pateica *atvainojiet* un novērsās, ka...
bail no sevis.
raudāju.